Pirmā Ukrainas graudu krava, kas veiksmīgi pieņemta Rīgas ostā, ir labs sākums sadarbībai ar Ukrainu loģistikas jomā, ko nepieciešams turpināt, pateica prezidents Edgars Rinkēvičs šāgada oktobrī.

Mēģinājumi apturēt Krievijas graudu tranzītu nebūt nav pašreizējās modru aktīvistu paaudzes izgudroti. Viņi nebūt nav pirmie, kas aicina pārtraukt gan graudu, gan citu kravu tranzītu caur Baltijas valstu ostām.

Pirmajos decembra datumos daži blogeri, pēc tam arī plašsaziņas līdzekļi uzsāka un attīstīja Krievijas graudu tranzīta tematu Latvijā. Precīzāk sakot, šā tranzīta aizliegšanas tematu. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku? Un kas ir šādu pašmāju sankciju labuma guvējs?

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, aģentūrai LETA norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Rīgas brīvostā šogad 11 mēnešos pārkrauti 21,245 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Baltijas valstis un Polija ir gatavas palīdzēt Ukrainai meklēt jaunus loģistikas virzienus, lai nodrošinātu tai iespēju eksportēt lauksaimniecības produktus, aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Maija Rēna.

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Pilnībā pārtraucot Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa kravu tranzītu, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta gadā būs nepieciešami 50-60 miljoni eiro, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā teica Satiksmes ministrijas (SM) Transporta loģistikas nodaļas vadītājs un VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes loceklis Andris Maldups.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apjoms varētu samazināties par 45%, trešdien Saeimas Ilgspējīgas attīstības komisijas sēdē teica Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas nodaļas vadītājs un "Latvijas dzelzceļa" padomes loceklis Andris Maldups.