Linkaits: Ostu saimnieciskā darbība līdz šim ir bijusi kā slaucamā govs

"Kā parasti, Saeimā ir trīs lasījumi. Optimistiski domājam, ka Saeima likumprojektus varētu pieņemt līdz gada beigām, un tad 2021.gads būs veltīts tam, lai praktiski ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām un ieviestu jauno modeli," stāstīja ministrs, skaidrojot, ka tam nepieciešama īpašumu novērtēšana, sarunas ar pašvaldībām, kuri būs tie īpašumi, kas tiks ieguldīti pamatkapitālā, un kuri saglabāsies pašvaldības īpašumā. Tāpat jāsagatavo konkursi uz valdes locekļu amatiem.

"Domāju, ka nākamā gada otrajā pusē mēs jau varēsim redzēt jauno ostu darbību," teica ministrs.

Linkaits skaidroja, ka ostu pārvaldības modeļa koncepta pamats ir pārveidot administratīvo vienību - ostas pārvaldi - no atvasinātas juridiskās personas par uzņēmumu.

"Šajā ziņā nekas būtiski nevar mainīties. Vienmēr ir atsevišķas detaļas pašā likumprojektā, kuras var tikt mainītas, tādēļ arī likumprojekti ir nodoti sabiedriskajā apspriešanā. Mēs labprāt uzklausām visus viedokļus, ko vēl papildus vajadzētu mainīt ostu pārvaldībā un darbībā, taču konceptuāli izmaiņas nav plānotas," teica ministrs, norādot, ka ir ieinteresēts, lai "šajos pietiekami grūtajos apstākļos ostas izmantotu savus resursus maksimāli efektīvi, lai ostu vadība un menedžments būtu profesionāļi, nevis politiski vai ierēdnieciski ieceltas personas".

Ministrs arī pauda vēlmi, lai lielās ostas daudz labāk koordinētu darbību ar kaimiņvalstīm, nākot ar vienotu piedāvājumu, kad tas ir nepieciešams. Kā arī savā starpā atrodot veidus, kā viena otrai izpalīdzēt, sniedzot pakalpojumus vai resursus apvienojot.

Jautāts, vai tiek izskatīts variants Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) tomēr nepārveidot par kapitālsabiedrību, Linkaits pauda, ka tas ir politiski lemjams jautājums. "Mana pārliecība ir, ka visām ostām ir jāstrādā efektīvi. Liepājas osta pēc būtības ne ar ko neatšķiras no Ventspils ostas. Abās ir diezgan liela industriālā teritorija, gan vienā, gan otrā ir būtiskas šķērssubsīdijas no ostas ieņēmumiem uz šīm industriālajām teritorijām. Abās ostās ir vajadzīga profesionāla vadība, ne politiska un ne ierēdnieciska, kas būtu motivēta racionāli saimniekot sev atvēlētajās teritorijās," norādīja ministrs.

Viņš arī pauda cerību, ka arī lielo ostu pilsētu pašvaldības sapratīs, ka "tādi ziedu laiku, kādi ostām bijuši līdz šim, vairāk nebūs".

"Protams, var stāstīt šos vēstures stāstus, cik tā [osta] bijusi skaista, var novērtēt to, kas Liepājā un arī Ventspilī izdarīts uzņēmumu veidošanā un investīciju piesaistīšanā, bet tendences liecina, ka ostu ieņēmumi gan Liepājā, gan Ventspilī samazinās. Mēs neredzam, ka ieņēmumi varētu atgriezties iepriekšējā līmenī," teica Linkaits.

Viņš arī skaidroja, ka nākamajā periodā nebūs pieejami Eiropas līdzekļi ostu pamatdarbības nodrošināšanai, akvatorijas padziļināšanai, piestātņu rekonstrukcijai un citu saimniecisko jautājumu risināšanai.

Linkaits uzsvēra, ka Eiropas Komisijas nostāja ir ļoti skaidra, ka ostām šie darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem.

"Tas nozīmē, ka nākotnē ostas nevarēs šos ieņēmumus pārdalīt par labu industriālajai teritorijai un par labu dažādu investīciju atbalstam, bet ieņēmumi būs jāizmanto pašas ostas infrastruktūras sakārtošanai. Diemžēl gan Liepājā, gan Ventspilī esošā ostu infrastruktūra nav tajā labākajā stāvoklī. Ostu saimnieciskā darbība līdz šim ir bijusi kā slaucamā govs, no kuras šie līdzekļi ir pārdalīti, bet atpakaļ līdzekļi rekonstrukcijā, ūdens ceļu izveidošanā, velkoņu un citu pakalpojumu nodrošināšanā nav ieguldīti. Tas tagad atspēlējas," teica ministrs.