«Neziņa, nedrošība par nākotni kavē kreditēšanas izaugsmi, mazinot gan uzņēmēju vēlmi aizņemties, gan kredītiestāžu vēlmi aizdot,» teica Rimšēvičs.
Viņš arī norādīja, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pieaugums, kas jūnijā bija 2,6%, arī līdz 2019.gada beigām, visticamāk, saglabāsies zems.
Vienlaikus Rimšēvičs atzīmēja, ka pēdējā laikā daži Latvijas uzņēmumi ir emitējuši obligācijas, piemēram, obligācijas ir izlaidusi «Attīstības finanšu institūcija „Altum“», kā arī «airBaltic», kas ir pozitīvi vērtējami soļi, bet pagaidām nedaudziem pieejams risinājums.
«Ir vairāki priekšnosacījumi sekmīgai obligāciju pārdošanai — augsts uzņēmuma reitings, pietiekami liela aizņēmuma summa. Liela apmēra obligāciju emisiju gadījumā ir iespēja obligācijas piedāvāt plašākam, tostarp starptautiskam investoru lokam un pilnā mērā izmantot zemo procentu likmju dotās iespējas eirozonā,» sacīja Rimšēvičs.
Tāpat viņš atzina, ka zemo procentu likmju periods ir nepārprotami ieildzis, un tā ilgums būs atkarīgs no nākotnes makroekonomiskajiem datiem. «Patlaban naudas tirgus nākotnes likmes rāda, ka zemas procentu likmes varētu saglabāties vēl vairākus gadus, bet diemžēl, neskatoties uz zemām likmēm, pastāv daudz iemeslu, kas liek bankām un aizņēmējiem būt ļoti piesardzīgiem,» viņš sacīja.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri