Ārsts: Veselības inspekcija un tiesu medicīnas eksperti manipulē ar informāciju

Viņš aģentūrai LETA skaidro, ka vairāku gadu garumā analizē Ārstniecības riska fonda konsultāciju lietās nozīmēto ekspertīžu atzinumus, kas ļāvis šajā laika periodā apzināt metodiku, ko atsevišķi eksperti izmantojot "prasību nogremdēšanai".

Ārstniecības riska fonds tika izveidots ar mērķi nodrošināt pacientiem atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā. Riska fonds ir daļa no ar veselības aprūpi saistītu negadījumu izmeklēšanas sistēmas.

Libermanis skaidro, ka, ieviešot ātru, bezstrīdus kļūdu atlīdzināšanas mehānismu, ir cerība, ka mediķi sadarbosies ar veselības aprūpes kvalitāti uzraugošām institūcijām, tādējādi novēršot līdzīgu negadījumu atkārtošanos nākotnē.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem VI ir tā iestāde, kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu un nosaka kaitējuma apmēru procentos, kā arī vērtē ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu un pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu to izmaksāt.

Padziļināti vērtējot lietu materiālus, VI un tiesu ekspertīžu atzinumus, nopratināšanā sniegtās atbildes un nozaru speciālo literatūru, biedrība pētījumā secinājusi, ka ekspertīzes mēdz ne tikai sniegt neargumentētu viedokli, bet arī mērķtiecīgi izvairās dot precīzas atbildes, maina ārstēšanas un slimības procesu loģiku, deformē medicīnas nostādnes un rada jaunu, no pierādāmās realitātes atšķirīgu ainu.

Taču galvenais faktors, kas ļaujot ekspertiem manipulēt ar informāciju, pēc Libermaņa paustā, ir tieši tiesnešu nevēlēšanās vai nespēja iedziļināties medicīnā. Tāpat Libermanis pauž, ka ar veselības aprūpi saistītu lietu iztiesāšana tiesām ir jauna joma. Medicīniskā dokumentācija esot specifiska, bieži apjomīga, analīžu un staru izmeklējumu pārvērtēšanai nepieciešamas īpašas programmas, tādēļ, lai izprastu pacienta stāvokli, vajadzības un mediķu iespējas, "tiesnesim arī jākļūst mazliet par ārstu".

"Man liekas, ka vairums tiesnešu sastāda spriedumu pēc dzirdes, necenšoties saprast lietas būtību," uzskata Libermanis, piebilstot, ka "viņi paļaujas un VI un tiesu medicīnas ekspertīzi, nepārbaudot atzinumu patiesumu".

Atbilstoši Liberamaņa sacītajam, ekspertīžu veidošana pēc principa "kā vajag" iestādēs esot izplatīta prakse. Lai izpētītu šo situāciju, analizētas tiesu medicīnas ekspertīžu lietas, vērtējot savāktās dokumentācijas pilnīgumu, kā arī tādus aspektus, kā, piemēram, vai ticis piesaistīts attiecīgās jomas speciālists, vai noteikta ideālā prakse - kā būtu vajadzējis ārstēt - vai noteikta cēloņsakarība, bojājuma apmērs un novēršamība. Materiāla izvērtēšanā, pēc pētījuma autoru apgalvotā, iesaistīti arī attiecīgo jomu eksperti.

Tādējādi kopumā aplūkotas 16 lietas. Vienā no tām sievietei esot veikts ķeizargrieziens un pēc trīs dienām analīzēs konstatēts, ka no placentas apvalkiem izdalīts zeltainais stafilokoks un B grupas hemolītiskais streptokoks. Streptokoks ir nozīmīgs infekciju ierosinātājs bērnam, savukārt stafilokoks ir atzīts par vienu no galvenajiem sastrutojumu izraisītājiem. Taču, kā atzīmēts pētījumā, sieviete esot palaista mājās, neveicot papildus izmeklējumus un nesaņemot ārstēšanu pret atrastajiem mikrobiem. Nedēļu vēlāk sieviete esot nogādāta universitātes klīnikā ar sastrutojumu vēderā, kura dēļ nācās izņemt dzemdi.

Kā skaidro pētījuma autori, galvenais jautājums tiesu ekspertīzei bijis - vai agrāka antibiotiku nozīmēšana ļautu izvairīties no sastrutojuma. "Rajona tiesā eksperti apgalvoja, ka ārstiem nav jāreaģē profilaktiski, bet gan tikai pie nepārprotamām infekcijas izpausmēm. Stafilokoks neesot tik bīstams, jo sastopams arī uz vesela cilvēka ādas," norādīts pētījumā.

Eksperti šajā gadījumā esot skaidrojuši, ka mikrobiem dzemdes saturā nav nozīmes, jo dzemdību nobeigumā tie kopā ar amnija šķidrumu, apvalkiem un bērnu tiek izvadīti no mātes ķermeņa. Rezultātā rajona tiesa prasību esot noraidījusi. Pēc pētījumā paustā, apgabaltiesā tika iesniegts starptautiska eksperta viedoklis, ka, konstatējot zeltaino stafilokoku, bija jānozīmē antibiotikas, taču apgabaltiesa noraidīja apelāciju bez papildus izpētes.

Pretēji ekspertu sacītajam, pētījumā pausts, ka pie ķeizargrieziena ķermenis neatbrīvojas no inficētā dzemdes satura, jo augļa maisa šķidrums - kopā ar mikrobiem - ir izplatījies uz vēdera dobumu, muskuļiem un vēdera sienu. Zeltainais stafilokoks, kaut arī sastopams uz cilvēka ādas, ir atzīts par slimības izraisošu mikrobu un tā esamība ķirurģiskajā vietnē būtiski palielinot sastrutojumu risku.

"Eksperti ir deformējuši medicīnas pamatnostādnes, noklusējot zeltainā stafilokoka bīstamību un attiecinot procesus, kas notiek normālās dzemdībās, uz dzemdībām ar ķeizargriezienu. Ekspertu apgalvojums, ka ārstam jāreaģē tikai tad, kad parādās skaidras iekaisuma pazīmes - augsta temperatūra un strutaini izdalījumi no dzimumceļiem - nozīmētu, ka nav jācenšas apsteigt slimība, bet jāsāk rīkoties vien tad, kad jau notikusi katastrofa," pausts pētījumā.

Kopumā pētījuma autori secinājuši, ka divās no 20 ekspertīzēm neesot savākti visi medicīniskie dokumenti. Septiņās ekspertīzēs neesot piesaistīts attiecīgā jomas speciālists. Taču tikai divās ekspertīzēs, pēc autoru paustā, bija formulēta ideālā prakse, kamēr vēl divās - ideālā prakse formulēta daļēji. Pārējās ekspertīzēs, proti, 80% gadījumu, ideālā prakse neesot formulēta.

Tikai septiņās ekspertīzēs esot konstatēta reāli notikusī prakse, un vienā reāli notikusī prakse esot konstatēta daļēji. Saskaņā ar autoru secinājumiem, nevienā no ekspertīzēm nav veikts ideālās un reāli notikušās prakses salīdzinājums, turklāt tikai piecās ekspertīzēs ir skaidrotas patoloģiskās pārmaiņas, kamēr trijās no tām skaidrojums bija daļējs.

Tāpat pētījumā secināts, ka tikai vienā lietā ir vērtēta ievainojuma novēršamība, savukārt bojājuma apmērs nav noteikts nevienā lietā. Pēc autoru uzskatiem, cēloņsakarība - tikai daļēji - ir tikusi pamatota trijās lietās, kamēr 12 ekspertīzēs jeb 60% gadījumu eksperti ir izvairījušies sniegt atbildes uz tieši uzdotiem jautājumiem, septiņās ekspertīzēs deformētas medicīnas pamatnostādnes un sastādītāji "mainījuši realitāti".

Divās lietās, kur pirmajā instancē nozīmētā ekspertīze izpildīta pēc neatbilstošas metodikas, gan rajona tiesa, gan apgabaltiesa esot noraidījusi prasību. Augstākās tiesas Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ekspertīze bija izpildīta pēc neatbilstošas metodikas.

Kopumā no 16 lietām rajona tiesā ir iztiesātas desmit lietas, taču prasība apmierināta vai daļēji apmierināta tikai divās lietās. No noraidītajām astoņām lietām, pēc autoru paustā, tikai vienā lietā ir daļēji formulēta ideālā prakse, tomēr nevienā lietā nav izvērtējuma "ex ants" un "ex post" un nevienā nav secināts, vai ievainojums bija nenovēršams.

Aģentūra LETA vērsās VI, lūdzot komentēt pētījumā pausto, taču iestāde jautājumus aicināja adresēt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram, kur savukārt aģentūrai LETA norādīja, ka "par minēto pētījumu centram komentāru nav".