Strupišs: Latvijā salīdzinoši ir ļoti daudz tiesnešu un lieli tēriņi tiesu varai

Pēc viņa teiktā, vairāk tiesnešu ir tikai Balkānu valstīs un Monako. Savukārt Igaunijā uz 100 000 iedzīvotāju ir 18 tiesneši, Francijā, Zviedrijā un Norvēģijā - 11, bet Lielbritānijā - tikai četri uz 100 000 iedzīvotāju.

Arī attiecībā pret valsts budžetu Latvija tērē vairāk nekā daudzas citas valstis. Pērn tēriņi sasniedza 1,05%. Vairāk tiek tērēts tikai Rumānijā, Bulgārijā un Polijā, minēja AT vadītājs.

Piemēram, Igaunija no valsts budžeta tiesu varai atvēlējusi 0,66%, bet Lietuva - 0,62%.

Līdzīga aina esot arī attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Arī šajā rādītājā Latvijai priekšā ir tikai Rumānija, Bulgārija un Polija.

Savukārt, lietu skaits pirmās instances tiesās uz 100 000 iedzīvotāju 2020.gadā Latvijā bijis viens no zemākajiem Eiropā. Kopējā statistika liecina, ka pēdējo četru gadu laikā lietu skaits ir samazinājies apmēram par 25%. Vienlaikus par apmēram ceturtdaļu ir krities tiesneša vidējais izskatīto lietu skaits. Toties lietu izskatīšanas termiņi palikuši nemainīgi.

Strupišs uzsvēra, ka tiesu vara nav tiesīga prasīt vairāk vakanču, vairāk naudas, jo naudas sistēmā ir pietiekami. Viņš neizslēdza iespējamību, ka tā varētu būt statistikas būtība, piemēram, tiesu varas sistēmā ir iekļautas kādas citas izmaksu sadaļas, kuras citās valstīs netiek iekļautas.

"Šobrīd es nevaru izskaidrot, kāpēc, piemēram, Latvijai ir tik liels tiesu sistēmai veltīts budžets attiecībā pret IKP, bet kur tas paliek," klātesošajiem sacīja Strupišs, papildinot, ka šis jautājums kopā ar Tieslietu ministriju būs cītīgi jāizpēta.

Tāpat Strupišs atkārtoja vairākkārt uzsvērto, ka tiesu politikai ir jābūt vienotai, un tas būs iespējams tikai tad, kad tiesu organizatoriskie un fiskālie jautājumi nebūs pakļauti izpildvarai.

Strupišs gan pauda cerību, ka šī problēma, kuru bija jāatrisina jau pirms 20 gadiem, pavisam drīz tiks atrisināta, jo izpildvara tiesnešus beidzot ir sadzirdējusi.