• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 10:10, 19.04.2025


"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".


Straujiem soļiem tuvojas kvantu skaitļošanas laikmets, kas sola gan revolūciju tehnoloģiju pasaulē, gan arī nopietnus kiberdrošības izaicinājumus, brīdina Latvijas Universitātes Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Prof. Andris Ambainis.

Latvijas iedzīvotāju interese par zinātni saglabājas stabila - to apliecina sabiedriskās domas monitorings, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veic reizi divos gados. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu sabiedrības attieksmē, līdzdalībā un interesē par zinātni, kā arī ļauj izsekot zinātnes patēriņa paradumiem, uztverei un sabiedrības iesaistes iespējām dažādās mērķgrupās.

Pēctecīgā pētījuma "Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte" ietvaros iegūti dati par Latvijas iedzīvotāju zinātnes patēriņa paradumiem un līdzdalības aktivitātēm 2024.gadā. Pētījumu īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts (KMI) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Galvenie secinājumi norāda, ka interese par zinātni un ar to saistītām aktivitātēm saglabājusies nemainīga arī trīs gadus pēc pandēmijas: kopumā ar zinātni saistītās aktivitātēs 2024.gadā piedalījušies 76% Latvijas iedzīvotāju. Aktīvākie zinātnes patērētāji un līdzdalības īstenotāji ir vīrieši (80%), vecuma grupa 18-24 gadi (95%) un 18-30 gadi (90%), skolēni, studenti (94%), Rīgas reģiona iedzīvotāji (81%) un rīdzinieki (83%).

Pētījumā analizēts, kā sabiedrība vērtē valsts ieguldījumu nozīmi dažādās nozarēs. Latvijas iedzīvotāji piekrīt, ka izglītība un zinātne var celt Latvijas labklājību. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē ieguldījumus izglītībā (vidēji 4,3 balles no 5), kam seko zinātne ar vērtējumu 4,1. Salīdzinoši zemāks ir kultūras un mākslas ieguldījuma novērtējums - 3,5 balles.

Rezultāti norāda, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pilnībā uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim. Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpratnē viens no būtiskajiem rādītājiem ir Latvijas iedzīvotāju uzticības līmenis zinātnei un zinātnieku viedoklim. Analizējot viedokļu sadalījumu, secināts, ka teju puse respondentu (49%) norāda, ka 5 ballu skalā viņu uzticības līmenis ir "4", savukārt 19% norāda uz pilnīgu uzticību (5 balles).

"Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir stabila interese par zinātni un tās praktisko nozīmi. Šī ieinteresētība sniedz spēcīgu pamatu, lai veicinātu jaunās paaudzes aktīvāku līdzdalību zinātnes procesos un karjeras izvēlēs. Regulārais monitorings sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdzēs veidot uz nākotni vērstu zinātnes politiku. Visa pamatā ir zinātne un tehnoloģiju attīstība - tā ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un sabiedrības labklājībai," uzsver Lana Frančeska Dreimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Salīdzinot ar 2022.gadā veikto monitoringu, sabiedrībā nedaudz pieaudzis inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas vērtējums no 41% uz 45%, proti, tās tiek uzskatītas par visattīstītākajām, vēl augstu tiek vērtētas medicīnas un veselības zinātnes (45%), taču viszemāk novērtētas sociālās zinātnes (26%). Rezultāti rāda, ka pieaug pārliecība par zinātnes sociālo un ekonomisko nozīmi, taču daļa sabiedrības vēl joprojām netic, ka zinātne spēj atrisināt nabadzības problēmas. Iedzīvotāji turpina iesaistīties zinātnes pasākumos un patērē zinātnes saturu līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pēdējos divos gados ir pieaugusi interese par zinātnes raidierakstiem (no 8 procentiem 2022.gadā uz 15% 2024.gadā), savukārt ar zinātni saistītu raidījumu skatīšanās samazinājusies no 34% uz 29%.

Augsta uzticība zinātnei vērojama jauniešu vidū, un to veicina līdzdalība ar zinātni saistītās aktivitātēs. Top3 atpazīstamāko zinātnieku saraksts ir nemainīgs, aptuveni piektdaļa jeb 21% iedzīvotāju spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku: atpazīstamākais ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš (nosaukuši 9% Latvijas iedzīvotāju), otrajā vietā ierindojas Latvijas Universitātes (LU) matemātiķis un datorzinātnieks Andris Ambainis (3%) un LU kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs (3%).

Aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju (63%) ir dzirdējuši par Latvijas dalību kādā starptautiskā organizācijā vai programmā, visbiežāk - par dalību UNESCO (44%) jeb Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā. Trešdaļa dzirdējusi par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (35%) un nedaudz mazāk par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) (29%).

Pētījuma projekta vadītāja, LKA KMI un vadošā pētniece profesore Dr. sc. soc. Anda Laķe akcentē, ka LKA zinātnieki ir gandarīti par iespēju jau kopš 2018.gada sekot Latvijas iedzīvotāju pieredzes un viedokļa izmaiņām jautājumos, kas saistīti ar zinātnes pratību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu gatavībai iesaistīties pētniecībā un izvēlēties zinātnieka karjeru.

"Zinātne neeksistē vakuumā, tā nav domāta tikai zinātniekiem - tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā. Attieksmi pret zinātni pastarpina iedzīvotāju vērtības, dominējošās ideoloģijas un to transformācijas, tāpēc īpaši svarīgi sistemātiski monitorēt zinātnes pratības izmaiņas," pauž prof. A. Laķe, papildinot, ka dezinformācijas laikmetā, kad daudzi cilvēki noraida zinātnieku atklātos faktus, ir ļoti būtiski atjaunot uzticību pierādījumos balstītai argumentācijai un atrast labākos veidus, kā ar sabiedrību runāt par zinātni. "Aktīva iedzīvotāju iesaiste ar zinātni saistītās aktivitātēs pozitīvi ietekmē attieksmi pret zinātni kopumā, ļauj novērtēt zinātnisko izpēti un zinātnieku darbu. Iegūtie dati ļauj mums kritiski izvērtēt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku, tostarp pašiem savu darbību," tā saka vadošā pētniece.

Sabiedriskās domas pētījums "Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte" veikts 2018., 2020., 2022. un 2024.gadā, un tā mērķis ir izzināt Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņu, līdzdalību un zinātnes vērtējumu, īpaši analizējot dažādu sociāli demogrāfisko grupu viedokļu specifiku. Dati iegūti, veicot interneta aptauju (CAWI - computer assisted web interview; datorizēta tīmekļa intervija), kurā piedalījās 1 005 respondenti. Pētījuma darba grupu veidoja LKA KMI vadošā pētniece Dr. sc. soc. Anda Laķe un KA KMI pētniece Ph. D. Līga Vinogradova.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Revīzijā konstatē netaisnību slimnīcu finansēšanā un citus būtiskus trūkumus

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Sabiedrība Alūksnes pilsēta vēlas sev pievienot divus ciematus (+VIDEO)

Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Sabiedrība Trešdien daudzviet valstī īslaicīgi līs

Trešdien daudzviet Latvijā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām nodārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Vidusskolas absolventi varēs pieteikties studijām vēl pirms atestātu saņemšanas

Vidusskolas absolventi varēs reģistrēties studijām vēl pirms vidējās izglītības apliecinošu dokumentu saņemšanas, balstoties uz augstskolas noteiktajiem kritērijiem un iestājpārbaudījumiem, otrdien nolēma valdība.

Lasiet arī

Kriminālziņas Astoņās vietās konstatēti bez atļaujas turēti invazīvie dzīvnieki

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vasarā ir veikusi 12 pārbaudes savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās un privātkolekcijās un astoņos gadījumos atklājusi bez atļaujas turētas invazīvo dzīvnieku sugas, aģentūru LETA informēja DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne.

Ekonomika Gauss iecelts Bahreinas aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Ekonomika Šogad Latvija varētu sasniegt lielāko tūristu skaitu pēdējo desmit gadu laikā

Šis gads tūrisma nozarē iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešos kopumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā, norāda bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, komentējot tūrisma nozares datus par septiņiem mēnešiem.

Sports NBA komisārs: Eiropas līga varētu parādīties jau pēc dažiem gadiem

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komisārs Ādams Silvers otrdien paziņoja, ka NBA Eiropas līga varētu debitēt pēc diviem vai trim gadiem.

Kriminālziņas Naktī Rīgā ugunsgrēka dēļ no dzīvojamās mājas evakuējušies ap 50 cilvēki

Aizvadītajā naktī Rīgā ugunsgrēka dēļ no kādas dzīvojamās mājas Brīvības ielā evakuējās ap 50 cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Kriminālziņas Krāpnieki uzdodas par «Sadales tīkla» darbiniekiem

Krāpnieki uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi, brīdina "Sadales tīkls".