Lai gan Krievijas sabiedrības attieksme pret karu Ukrainā ir komplicēta un mainās, tā pašlaik neraida signālus par būtiskiem tūlītējiem draudiem Putina režīma politiskajai stabilitātei Krievijā, savā jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā atzinis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Gandrīz gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā redzams, ka daļai Latvijas krievu joprojām ir zināma identitātes krīze, bet vienlaikus var vērot, ka daļa sabiedrības, aktīvi iestājoties pret Krievijas agresiju, ir gatava kļūt tāda pati kā agresīvā kaimiņvalsts, intervijā atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Gandrīz trīs no četriem Latvijas iedzīvotājiem - 71% - situāciju valstī kopumā vērtē kā sliktu, tas secināts Eirobarometra 2021.- 2022.gada ziemas aptaujā, kuras rezultāti publicēti aprīlī.

Krievijas iebrukums Ukrainā saasinājis etniskās attiecības Latvijā, šodien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Patlaban nav īstais mirklis, kad pieņemt kādus jaunus lēmumus, ja tiem līdzi nāktu nevis sabiedrības saliedēšanas, bet sanaidošanas iespēja, aģentūrai LETA pavēstīja Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja, vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Pērn decembrī 32% iedzīvotāju Latvijā bijuši neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Pandēmijas dēļ sabiedrībā pastiprinoties agresīvam noskaņojumam, Drošības profesionāļu asociācija aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un cienīt apsardzes nozares darbiniekus un viņu sniegto ieguldījumu kārtības uzturēšanā, aģentūru LETA informēja asociācija.