Eksperts: mūsu sabiedrībā vērojama divējāda attieksme pret pārmaiņām (+VIDEO)

Vai Latvijas iedzīvotāji ir atvērti inovācijām un dažādiem jaunumiem ne tikai savā ikdienā un paradumos, bet arī ēdienu un uzkodu izvēlē? Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk meklē sāļās uzkodas, kas pārsteidz - tādas, kuru garša izceļas, paliek atmiņā un rada emocijas. Saskaņā ar Latvijā veiktās aptaujas datiem, teju puse patērētāju, kuri regulāri lieto sāļās uzkodas, norāda, ka veikalos viņus interesē tieši jaunumi. To izvēli nosaka vēlme izmēģināt ko garšā intensīvu, interesantu un uzticama zīmola radītu. Ar vērtējumu par latviešu atvērtību jaunajam dalās arī pētnieki.

Uzticēšanās, pozitīva pieredze un iedrošinājums izmēģināt jauno

Lai arī interese par jauno aug, lēmums pamēģināt ko nebijušu ne vienmēr ir automātisks -nepieciešama uzticība zīmolam un iedrošinājumu saņemšana. "Lielākoties jaunumi tiek veiksmīgi pieņemti, ja tie ir ērti un intuitīvi lietojami, sniedz kādu labumu to lietotājam - piemēram, ietaupa laiku, rada īpašu pieredzi, ietaupa naudu. Jaunumi iedzīvojas vieglāk, piemēram, mazumtirdzniecības nozarē," skaidro lietišķās antropoloģijas eksperte Elīna Ozoliņa.

Viņa skaidro, ka labumam jābūt tik vilinošam, lai pārvarētu iespējamos izaicinājumus jaunas rutīnas radīšanai. E. Ozoliņa arī uzsver: "Svarīgas ir visas trīs komponentes - ir jāuzzina un jāuzticas, jāsaņem motivācija izmēģināt, tad svarīga pieredze - gan pakalpojuma vai produkta tiešā lietošanā, gan nepieciešamības gadījumā saņemtais atbalsts un iedrošinājums."

Kultūras fons: starp piesardzību un vēlmi sekot līdzi laikam

Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka Latvijas sabiedrībā vērojama divējāda attieksme pret pārmaiņām: "Kopumā mēs kā publiskā latviskuma izpausme drīzāk virzāmies uz konservatīvo, lai gan jau kopš pirmās atmodas laikiem 19.gadsimtā Latvijā vienmēr ir bijusi spriedze starp cilvēkiem, kuri grib būt atvērti un moderni, un tiem, kuri saka, ka jaunais nav vajadzīgs un galvenie ir tēvu likumi."

Šī iekšējā spriedze skaidro arī to, kāpēc sabiedrībā līdzās pastāv gan vēlme pēc jaunā, gan cieņa pret ierasto, un jaunumi dažkārt uzreiz izraisa interesi, bet to pieņemšanai nepieciešams laiks.

Savukārt E. Ozoliņa skaidro, ka Latvijas sabiedrība kļūst aizvien atvērtāka un zinošāka: "Kopumā iedzīvotāji ir atvērti jauniem risinājumiem, sagaida, ka jaunie risinājumi būs ērtāki un sniegs lielāku labumu. Arī pētījumos cilvēki vairāk dalās arī ar neveiksmīgu pieredzi, vairs tik ļoti nekautrējas no tā, ka kaut ko neprot vai nesaprot, un pieprasa, lai produkti tiktu pilnveidoti."

"Jaunu produktu radīšana nav spontāns solis - tas ir stratēģisks un metodisks darbs, kurā apvienojas patērētāju uzvedības analīze, tirgus dinamika, izejvielu specifika un garšas inovācijas. Radīt garšu, kas ieinteresēs patērētāju, ir laikietilpīgs un sarežģīts darbs. Pie līdzīga secinājuma nonācām, radot kartupeļu čipsu garšu - čili un citruss. Apzinājāmies, ka asās garšas ir patērētāju vēlme, savukārt mūsu sortimentā tādas nebija. Tā bija iespēja, kas jāizmanto," skaidro komunikācijas un ilgtspējas eksperte Laura Bagātā.