Šis ir pēdējais gads, kad notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā. Lai varētu "uzlikt roku uz sirds" un pateikt, ka vairs nevar just atšķirības starp skolām, būs nepieciešams laiks, lai mainītu valodas lietošanas paradumus, kā arī attieksmi skolu kolektīvos.
Ministre pārliecināta, ka svarīgi, lai skolu vidē ienāktu vairāk pedagogu, kuru dzimtā valoda ir latviešu. Viņa atzina, ka skolās, kur vairumam skolēnu dzimtā valoda nav latviešu, ir sarežģīta situācija un joprojām var dzirdēt dažādus stāstus, "ko var saukt par latviešu valodas diskrimināciju neformālos brīžos".
"Ar to jācīnās, ir dienests, kam uzticēts šo situāciju kontrolēt," piebilda politiķe.
Kā ziņots, šajā mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, noslēgsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Ar 1.septembri mācības latviešu valodā sāks 4. un 7.klases, kuras līdz šim mācījās mazākumtautību programmās.
Līdztekus Latvijas skolās sāksies pakāpeniska atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā. 4.klašu skolēni šogad apgūs tikai angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bet 2026./2027.mācību gadā viņi kā otro svešvalodu sāks apgūt kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri