Prokuroru biedrība nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā

Latvijas Prokuroru biedrība informē, ka konceptuāli pievienojas Latvijas Republikas prokuratūras 2025.gada 13.augusta viedoklim par plānotajām izmaiņām izdienas pensiju reformas īstenošanā, kas tika izskatīts un vienbalsīgi atbalstīts paplašinātā Ģenerālprokurora padomes sēdē, kurā papildus Ģenerālprokurora padomes locekļiem piedalījās arī rajonu (pilsētu) prokuratūru virsprokurori un Prokuroru biedrības pārstāvji, kas nosūtīts arī Ministru kabinetam un Valsts kancelejai. Tomēr uzskatām par nepieciešamu papildus vērst uzmanību uz atsevišķiem aspektiem un izklāstīt turpmāk minētos iebildumus.

Prokuroru biedrība nepiekrīt Valsts kancelejas piedāvātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, kas paredz prokuroriem izdienas stāža un pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, šādu apsvērumu dēļ.

Prokuroru biedrība nevar piekrist pēc Prezentācijas sniegtajai atbildei uz kādu no jautājumiem, ka prokurori ir viena no sabiedrības uzticību balstošajām profesijām, taču tās specifika ne vienmēr atbilst izdienas pensiju pamatkritērijiem - tas ir, būtiskiem un ilgstošiem veselības vai dzīvības riskiem darba vidē. Atbildē minētais apgalvojums ir deklaratīvs un patiesībai neatbilstošs. Ir virkne pētījumu, kas apliecina, ka patstāvīgs paaugstināts stresa līmenis ir būtisks veselības un dzīvības risks ilgtermiņā. Nav apstrīdams arī tas, ka neviena cita valsts profesija nenonāk tiešā vērtību konfrontācijā ar noziedzīgo pasauli, proti, vienīgi prokuroram ir valsts piešķirtas tiesības un pienākums apsūdzēt kādu personu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, proti veikt kriminālvajāšanu un uzturēt valsts apsūdzību tiesvedībā. Pirmšķietami var domāt, ka prokurora darba pienākumi nav saistīti ar veselības un dzīvības riskiem ikdienā, tomēr, vēršam uzmanību tam, ka praksē konstatēti gana bieži gadījumi, kad tiek apdraudēta prokuroru reputācija, veselība, īpašums un citas mantiskās intereses, un arī dzīvība, lai arī tas publiski neizskan. To saistām ar šīs ekskluzīvās kompetences ikdienā pastāvošo patstāvīgo spriedzi, kas prasa ievērot augstāko standartu specifisku morāles un ētikas disciplīnu, ko valsts un arī sabiedrība no prokurora sagaida. Un par šīm gaidām, valsts ir apņēmusies personas, kas šo atbildību uzņemas, atalgot ne tikai šodien, bet arī beidzot izdienas gaitas. Tieši tāpēc šī profesija bauda sabiedrības uzticību.

Visiem izdienas pensiju pretendentiem un saņēmējiem nav vienādi un salīdzināmi apstākļi, tāpēc faktiski salīdzināt un vienādot apstākļus var tikai konkrētās profesijas ietvarā. Tas savukārt liek secināt, ka, diemžēl, jau šobrīd dažādos tiesiskajos apstākļos strādā un strādās vienas profesijas pārstāvji, kas absolūti lieki nostata un nostatīs kolēģus vienu pret otru, ko atbalstīt, vienlīdzības principa ievērošanas nepieciešamības dēļ, Prokuroru biedrība nevar.

par prokuroru var kļūt no 25 gadu vecuma. Minimālais darba stāža laiks ir 20 gadi un sasniedzamais vecums ir 50 gadi, proti arī pašlaik pie esošās sistēmas, lai aizietu izdienas pensijā faktiski sasniedzamais darba stāžs prokuroram ir 25 gadi. Paredzēts nepieciešamais darba stāžs 25 gadi, bet minimālais vecums tiek paredzēts 60 gadi, kas nozīmē, ka faktiskais prokurora darba stāžs būs pat 35 gadi, ja darba gaitas profesijā uzsāktas 25 gadu vecumā. Savukārt tie, kas šodien darba gaitas uzsāk vēlāk kā 35 gadu vecumā, ja nav iepriekš dienējuši iekšlietu sistēmā, varēs izdienā aiziet ne ātrāk kā 60 gadu vecumā. Tāpat paredzēts samazināt kā minimālo, tā arī maksimālo izdienas pensijas apmēru no vidējā atalgojuma pēdējos 5 gados, proti: no šī brīža minimālajiem 55% uz 45%, no šī brīža maksimālā 80% uz 70%.

Tātad tiek piedāvāts palielināt būtiski vecumu un nepieciešamo izdienas laiku, gan vienlaikus samazināt paredzamās izdienas pensijas apmēru. Tādējādi pašlaik nav skaidri saprotams kāda būs izdienas pensija prokuroriem, turklāt vietā pašlaik un nākotnē nesniedzot nekādus citus labumus. Tas, savukārt, rada reālu risku kā esošo prokuroru darba gaitu turpināšanai, tā arī jaunu profesionāļu piesaistei prokuratūrā.

Prokuroru biedrība ieskata, ka iepretim piedāvātajām tik radikālām pārmaiņām, ja tās tādas tiks pieņemtas, prokuroriem kā tiesu varai piederīgām personām būtu jāpiešķir kādi citi labumi, par kuriem varētu diskutēt jau šobrīd - piemēram, atvieglota kļūšana par tiesnesi, sasniedzot 50 gadu vecumu; mūža veselības apdrošināšana; speciāla valsts garantija mājokļa iegādei, utt, utml. Tādējādi dzīves laikā citādi ekonomiski atbalstot izdienas pensijas potenciālos saņēmējus. Tam visam ir pamats būt uz sarunu galda pirms vienoties par jebkādām reformām.

Lai arī nevar noliegt, ka prokuroru un ne tikai prokuroru atalgojums gadu gaitā ir ievērojami pieaudzis, tikpat nevar noliegt arī to, ka 2008.gada finanšu krīzes rezultātā, tā brīža atalgojums prokuroriem tika strauji samazināts pat par 50%. Tādējādi algu pieaugums drīzāk ir jau īstenoto taupūbas pasākumu pakāpeniska novēršana - kompensēšana, nevis atalgojuma pieaugums pēc būtības, ko Valsts kanceleja izdienas pensiju reformu diskursā vispār nepiemin.

Prokuroru biedrība nosoda to, ka sabiedriskā dialoga ietvaros reformas nepieciešamība tiek pozicionēta tā, ka tiek pretnostatīti izdienas pensiju saņēmēji vecuma pensijas saņēmējiem. Valsts, tās funkcionēšana un pastāvēšana, drošība un ilgtspēja mums visiem ir viena un kopēja atbildība. Pensijas apmērs izdienas pensijas un vecuma pensijas saņēmējiem de facto un de jure var atšķirties un tam ir jāatširas, jo demokrātiskā un tiesiskā valstī privātā sektorā nodarbinātajiem ir plašāka rīcības brīvība kā valsts dienestā strādājošajiem, tādējādi arī ienākumu gūšanas iespējas ievērojami un pamatoti atšķiras, tieši tāpēc aplami salīdzināt nesalīdzināmo. Vienlaikus tāda salīdzināšana iespējams būtu pieļaujama, un esam gatavi par to diskutēt, ja izdienas pensija faktiski tiktu transformēta par kāda veida kompensāciju jeb piemaksu pie vecuma pensijas par nostrādāto laiku valsts dienestā vispār.