Rīgas dome atbalsta izpilddirekciju likvidēšanu un Apmeklētāju pieņemšanas centra reorganizāciju

Rīga, 20.janv., LETA. Rīgas dome šodien pieņēma lēmumu likvidēt izpilddirekcijas un reorganizēt Apmeklētāju pieņemšanas centru.

Lēmums paredz no šī gada 1.maija reorganizēt Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centru, izveidojot Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru un saglabājot Rīgas pilsētas pašvaldības centrālās administrācijas struktūrvienības statusu.

Plānots noteikt, ka Rīgas Austrumu, Pārdaugavas un Ziemeļu izpilddirekciju likvidācija pabeidzama līdz šī gada 30.aprīlim.

Rīgas pilsētas izpilddirektoram uzdots izveidot izpilddirekciju likvidācijas komisiju, iekļaujot tajā pārstāvjus no Finanšu departamenta, Personāla nodaļas, Juridiskās pārvaldes, Sekretariāta un Izpilddirekcijām.

Izpilddirektoram būs jāveic izpilddirekciju personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Plānots arī izvērtēt Izpilddirekciju telpu turpmāko izmantošanu.

Ar šīm pārmaiņām plānots veicināta iedzīvotāju un biedrību iesaisti lēmumu pieņemšanā arī apkaimju līmenī, kā arī tiks nodrošināta kvalitatīva un vienkārša komunikācija un sadarbība starp pašvaldības iestādēm.

Rīgas domes vadība iecerējusi stiprināt kopienas un sniegt atbalstu apkaimju biedrību kapacitātes celšanai, definēt skaidru funkciju sadalījumu starp pašvaldības iestādēm.

Pret izpilddirekciju reorganizēšanu iebilda opozīcija, norādot, ka daudzi cilvēki no likvidētajām izpilddirekcijām paliks bez darba, daļa no tiem esot pirmspensijas vecumā.

Tāpat opozīcija uzsvēra, ka reorganizācijas process nav izsvērts, netiek sniegtas atbildes par to, kā tiks organizēts darbs un kāds būs reorganizācijas rezultāts un cik reorganizācija izmaksās.

Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks norādīja, ka lielākajai daļai darbinieku funkciju reorganizācijā nav pamats uztraukties par darba zaudēšanu, jo izpilddirekciju veiktās funkcijas tiks nodotas departamentiem un līdz ar to tajos tiks piedāvāts darbs arī bijušo izpilddirekciju darbiniekiem.

Opozīcija pauda, ka neesot arī skaidrs, vai nepalielināsies ierēdņus skaits, kā arī esot aizdomas, ka šī reorganizācija notiek tikai tādēļ, lai atbrīvotos no iepriekšējās valdošās koalīcijas ieceltajiem ierēdņiem.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) uzsvēra, ka jau iepriekš, kad Rīgas domes koalīciju veidoja "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai", pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) rosināja likvidēt izpilddirekcijas. Taču tolaik politiķiem pietrūka politiskās gribas.

Staķis skaidroja, ka izpilddirekcijām tiek izlietoti trīs miljoni eiro, bet tikai 6% pilsētnieku ir skaidrs priekštats par to, ar ko izpilddirekcijas nodarbojas.

Rīgas mērs uzsvēra, ka šīs pārmaiņas ir nepieciešamas, lai novērstu funkciju dublēšanos, lai cilvēkiem būtu skaidrs, pie kā vērsties, lai saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem, lai saņemtu visu nepieciešamo palīdzību un īstenotu savus projektus.

Staķis uzsvēra, ka turpmāk pašvaldība darīs visu, lai sniegtu cilvēku vajadzībās balstītus pakalpojumus.

Radzevičs aizstāvēja izpilddirekciju darbinieku tiesības, stāstot par to, kā viņi "izsāp" idejas par apkaimju projektu attīstību u.c.

Viņa runas emocionālo fonu pastiprināja Rātsnama zvanu skaņas, jo Radzevičs attālinātajā sēdē piedalījās no frakcijas telpām, kas atrodas tiešā Rātsnama zvanu tuvumā.

Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju vada kādreizējais "Saskaņas" biedrs Valērijs Koķis, savukārt Ziemeļu izpilddirekciju vada Sergejs Hristoļubovs, bet Austrumu izpilddirekciju - Dmitrijs Pavlovs. Hristoļubovs un Pavlovs ārkārtas vēlēšanās startēja "Gods kalpot Rīgai" sarakstā, taču netika ievēlēti.