Likvidētajās Dānijas kažokzvēru audzētavās strādājušie latvieši atgriežas mājās

Tas ir zināms fakts, ka no Kurzemes un arī no Skrundas novada uz ūdeļu fermām Dānijā cilvēki brauc peļņā katru gadu, stāsta Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece. Tā tas noticis arī pandēmijas laikā.

"Aizbraucot no Skrundas visiem viesstrādniekiem, kuri strādās Dānijā šajās fermās, tika veikti Covid-19 testi. Visi, kuri aizbrauca, bija veseli. Mēs pašvaldībā bijām tie, kuri palīdzēja organizēt testa nodošanas vietu, un cilvēkiem nekas nekait – viss ir kārtībā," saka Robežniece.

Tagad situācija Dānijā ir mainījusies.

"Esam sazinājušies ar šiem cilvēkiem, jā, ir šī saslimstība. Viņi ārstējas, varam novēlēt veselību," norāda Robežniece.

Skrundas novada domes priekšsēdētāja uzsver, ka nepieciešamības gadījumā pašvaldība var iesaistīties.

"Līdz ar to, ja cilvēki atgriezīsies atpakaļ un ja būs nepieciešams, pašvaldība palīdzēs savu funkciju ietvaros. Vēlu veselību, lūdzu izturēties ar sapratni, jo tie ir mūsu cilvēki, un vīruss nekur nav pazudis," saka Robežniece.

Kažokzvēru fermās Dānijā strādā ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju – kāds min simtus, cits tūkstošus. Tur strādājošie nelabprāt vēlas runāt par notiekošo, sākotnēji piekrīt, bet vēlāk atsakās no intervijām. Izdevās sazināties ar cilvēku, kurš vēlējās palikt anonīms, taču izstāstīja, ka aizbraucis uz Dāniju novembra sākumā.

Arī kažokādu fabrikā uz vietas veikti Covid-19 testi. Aptuveni 80 cilvēkiem tie bijuši pozitīvi, esot bijis jādzīvo savās mājās un nekur nedrīkstēja braukt, stāsta vīrietis. Iedoti arī kontaktu numuri, kur zvanīt, ja pasliktinās veselība. Daļa turpināšot strādāt, bet ar daudziem vienpusēji lauzti darba līgumi un viņiem jāatgriežas mājās. Kāds brauc ar savu mašīnu, kāds ar prāmi no Ķīles Vācijā caur Klaipēdas ostu, neesot īstas skaidrības, cik cilvēki tagad esot reāli slimi, jo simptomi esot, taču no testu nodošanas ir jau pagājis zināms laiks.

Viens no vīriešiem stāsta, ka dodas ar mašīnu mājās un meklēšot iespējas izolēties no mājniekiem kādā dzīvoklī. Vēl kāds vīrietis stāstīja, ka šogad došanās peļņā uz Dāniju beigusies neplānoti ātri, tagad nākšoties meklēt darbu Latvijā. Dzīvu ūdeļu Dānijā vairs neesot, bet turpinot strādāt vietas, kur dzīvnieki likti saldētavās.

"Tagad viss ir iznīdēts, līdz jaunajam gadam jānodīrā. Nākošgad dzīvas ūdeles Dānijā nevar būt. 2022.gadā kaut ko varot attīstīt, ievedot no Polijas un Krievijas. Mūsu saimnieks, kur strādāju, ir gados, saņemšot kompensāciju un vairs nereanimēšot to nozari," stāsta strādnieks. Viņš atgriezās ar prāmi svētdienas vakarā. Vīrietis plāno izolēties mājās.

"Kādi tie uzstādījumi saimniekiem, pašiem cilvēkiem, – ja tev simptomu nav, sakod zobus, iedzer zāles un brauc mājās. Neviens jau tur nesēdēs divas nedēļas un neārstēsies par dāņu naudām un pa slimnīcām," saka vīrietis.

Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) skaidroja, ka tiem cilvēkiem, kuri atgriežas no ārvalstīm, jāievēro standarta procedūras. Tikmēr Pārtikas veterinārā dienesta sniegtā informācija liecina, ka pašlaik nevienā no deviņām ūdeļu fermām Latvijā nav konstatēts neviens Covid-19 pacients; notiek regulāra saziņa ar SPKC.

"Ir saņemta informācija no kolēģiem Dānijā. Mēri mums ir zināmi, ir skaidrs, ka tiek likvidētas ūdeļu audzētavas," skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Tas, kas šobrīd noticis Dānijā, tiešā veidā neskar Latvijas ūdeļu audzētavas, tās turklāt atrodas pietiekami lielā attālumā, taču situācija tiek kontrolēta, sadarbojoties ar SPKC, un to kontrolē PVD, skaidro Lamberga.

"(..) Dānijā ūdeles sākotnēji inficējās no cilvēkiem, un tad notika šīs mutācijas dzīvnieku populācijā. Mūsu mērķis, uz ko mums ir jākoncentrējas, ir tiešām cilvēku veselības uzraudzība, un konkrēti ūdeļu fermās Latvijā strādājošo darbinieku veselības uzraudzība. Vairākkārt notikušas sanāksmes ar Zemkopības ministriju, SPKC, ''Bior'', un esam apsprieduši, kā labāk monitorēt un uzraudzīt šo situāciju," stāsta Lamberga.

Katrā valstī ir jāvērtē savi riski, spriež PVD pārstāve, tāpēc nevar pieļaut, ka fermās nokļūst cilvēki, kuri ir inficējušies.

"Veicam inspekcijas ūdeļu fermās, pārbaudām notekūdeņu paraugus ūdeļu fermās, kas saistīti ar vīrusa pēdām. PVD inspektori novērtē dzīvnieku veselības stāvokli. Darbs turpināsies arī pēc šī pirmā cikla, kad visas fermas būs apmeklētas," norāda Lamberga.