Informēs par kadastrālo vērtību ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu un sabiedrību kopumā

Rīga, 7.aug., LETA. Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera šodien informēs par kadastrālo vērtību ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu un sabiedrību kopumā, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.

Pasākums norisināsies plkst.10 pie Tērbatas ielas 19/21 nama.

Pasākuma laikā organizācijas plašāk informēs par balto karogu akciju, kuras mērķis ir pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību plānoto kadastra vērtību izmaiņu sekām uz Latvijas nekustamo īpašumu vidi.

Uzņēmēju organizācijas pauž satraukumu par kadastrālās vērtības vairākkārtējas palielināšanas un izrietoši arī nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma draudiem, kas radušies nepārdomātas politikas dēļ, un vēlas vērst lēmumpieņēmēju uzmanību uz potenciālo izmaiņu negatīvo ietekmi.

Pasākumā piedalīsies Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā Viktors Savins.

Pasākuma dalībnieki informēs par potenciālo izmaiņu ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu un sabiedrību kopumā, kā arī stāstīs plašāk par Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses rīcības plānu.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.

Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.

Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Bordāns iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.