Pandēmija visu norakstīs? Pensionāriem sāka atslēgt televizorus un telefonus

Bankas jau trīs mēnešus ir ciet, lietot internetu sirmgalve nemāk un naudu televīzijai ir rezervējusi, plānojot doties uz banku uzreiz, tiklīdz atcels ārkārtas situāciju. Ar kopīgiem centieniem mums izdevās dabūt meistaru prom, apmaksāt rēķinu no kaimiņa bankas kartes – un kundze skatās televizoru.

Nepagāja ne stunda, kad caur "What’s App" atrakstīja cita kaimiņiene. Viņai par parādiem atslēdza mobilo telefonu. Izejošie zvani nav pieejami, līdz ar to piezvanīt sakaru operatoram un saprast, kas īsti noticis, var tikai izmantojot cita cilvēka telefonu.

Zvanu operatoram no sava numura. Banka nav apmaksājusi viņai rēķinu. Bet pensionārei ir pieslēgts automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojums: par kādu summu operators atsūta rēķinu, tik daudz banka arī pārskaita. Pati telefona īpašniece dzīvoja mierīgi un laimīgi.

Zvanu uz banku.

— Mēs jūs nepazīstam, lai viņa piezvana pati!

— Jūs ņirgājaties, vai? Tagad viņa jums varēs piezvanīt vienīgi pa tualetes podu. Viņai ir atslēgts telefons. Tāpēc esiet, lūdzu, tik laipni un piezvaniet viņai paši, lai noskaidrotu notikušā iemeslu. Citādi pensionāre raud, jo pazuda sakari ar ārpasauli.

Tiešām piezvanīja. Atzina savu vainu un solīja dažu dienu laikā tikt skaidrībā, kā maksājums no bankas nav nonācis līdz sakaru operatoram.

Taču teksts ir pavisam par ko citu: krīze kā jau krīze, bet daudzi cilvēki ir zaudējuši ienākumus, bērni nespēj palīdzēt pensionāriem, komunicēt ar tērzētavu robotiem viņi arī nav iemācījušies.

Varbūt sevi cienošas kompānijas varētu uzreiz nenogriezt vadus parādniekiem pret pašu gribu, bet vispirms piezvanīt, uzzināt, kāds ir nemaksāšanas iemesls, un piedāvāt kādus īstermiņa parādu brīvdienas? Lai pensionāru priekšā pasaule neaizvērtu logus niecīga parāda dēļ.

Vadims FAĻKOVS.