Kultūras ministrija ir sākusi diskusijas par kultūrpolitikas prioritātēm

Kopš pagājušā gada rudens KM organizē tematiskas diskusijas ar nozares un sabiedrības pārstāvjiem, kurās apspriež konkrētus kultūrpolitikas darba aspektus, piemēram, atbalstu pašnodarbinātajām radošajām personām un nevalstiskajām organizācijām, atbalstu mazākumtautību kultūrai, kā arī kultūrvēsturiskajiem novadiem un kultūrtelpu kopienām.

Kā pavēstīja Kokale, tuvākajā laikā tiks sākta kultūrpolitikas prioritāšu apspriešana diskusijās visos Latvijas reģionos. Izteikt ierosinājumus pamatnostādnēm aicinātas arī KM konsultatīvās nozaru padomes, tai skaitā izvērtējot iepriekšējā plānošanas periodā iecerēto un paveikto. Plašāka sabiedrība ieceru apspriešanā varēs iesaistīties vasaras sākumā, kad plānots publicēt dokumenta projekta pirmo versiju.

Kokale skaidroja, ka jauno kultūrpolitikas pamatnostādņu virsmērķis ir attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un stimulēt kultūras ieguldījumu nacionālās identitātes stiprināšanā, sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā un tautsaimniecības izaugsmē. Šo mērķi iecerēts sasniegt, īstenojot uzdevumus četros darbības virzienos - nodrošinot sabiedrībai iespējas izmantot augstvērtīgus kultūras pakalpojumus, stimulējot sabiedrības līdzdalību kultūras procesos, sniedzot nepieciešamos priekšnosacījumus kultūras un radošo nozaru attīstībai un stiprinot kultūrizglītības sistēmu kā garantu Latvijas kultūras ilgtspējai.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas stratēģiskos mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus nākamajiem septiņiem gadiem. To pamatā ir hierarhiski augstākajos valsts attīstības plānošanas dokumentos - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un Nacionālais attīstības plānā 2021.-2027.gadam - noteiktie mērķi.

Dokumenta izstrādē tiks ņemti vērā šobrīd spēkā esošo kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" starpposma izvērtējuma ziņojumā ietvertie secinājumi un ieteikumi, kā arī sasaiste ar citiem šobrīd topošajiem nozaru plānošanas dokumentiem.

Līdztekus kultūrpolitikas pamatnostādnēm sākts darbs arī pie kultūras nozaru stratēģiju un darba plānu izstrādes, kas kalpos kā ceļa kartes pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai konkrētās kultūras nozarēs, akcentēja Kokale.

Jau ziņots, ka valdība 25.februārī atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam projektu, kā arī informatīvo ziņojumu Par 2021.-2027.gada plānošanas perioda nozaru politiku pamatnostādnēm, kas paredz izstrādāt 21 pamatnostādnes, kas nodrošinās Nacionālā attīstības plāna ieviešanu, tostarp Kultūrpolitikas pamatnostādnes.