• Aleksejs,
  • Aleksis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kultūras ministre Logina: «Valstī nevar būt divas informatīvās telpas» (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 08:55, 15.10.2023


33 gadus veca bijuša Rīgas domes deputāte iesaka izmantot Nīderlandes pieredzi cilvēkiem, kuri Latvijā nerunā latviešu valodā.


Agnesei Loginai ir tuvas Eiropas vērtības.

Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") intervijā sacīja, ka ir nepareizi izturēties pret visām Latvijas mazākumtautībām vienādi. "Krievijas imperiālistiskā domāšana un uzvedības principi izdzēsa visas atšķirības, sametot visus vienā lielā krievvalodīgo katlā".

"Valstī nevar būt divas informatīvās telpas. Tās ir jāsalāgo, bet informatīvās telpas nedefinē tikai valoda, bet arī saturs, kvalitāte un redakcionālā neatkarība. Kvalitatīvs saturs sabiedriskajos medijos mazākumtautību valodā noteikti ir veids, kā mēs varam stiprināt Latviju un veicināt piederību Latvijas telpai un vērtībām. Domāju, ka tas vairāk ir jautājums par saturu un kvalitāti", - pauž Logina.

"Tas ir drošības jautājums, par kuru atbild Latvijas drošības institūcijas, kurām tam ir jāpievērš papildu uzmanība, jo tas nenoliedzami ir drošības risks", - saka ministre.

"Tas nozīmē, ka jākāpina latviešu valodā pieejamā satura apjoms, kas ir gan stāsts par dažādību, gan arī stāsts, piemēram, par filmām, seriāliem. Tas ir fantastisks veids, kā mācīties arī valodu un vairāk saprast kultūrtelpu, kurā mēs esam. Valodas apguvē ir divi līmeņi. Beidzot mēs pārejam uz mācībām valsts valodā. Domāju, ka, ja tas būtu noticis ātrāk, šodien Latvija būtu daudz vienotāka valsts. Ar mācībām valsts valodā mēs nākotnē valodas apguves problēmu ievērojami mazinām. Patlaban mums ir jāpalīdz pieaugušajiem, kuri nezina latviešu valodu dažādu iemeslu dēļ".

"Cilvēkiem ir jāpalīdz saprast, - pauž A.Logina, -ka latviešu valoda Latvijā ir nepieciešama. Tādās pilsētās kā Rīga tas ir jāatgādina. Es pazīstu cilvēkus no anglosakšu valstīm, kuri gadiem dzīvo Rīgā un nemāk latviešu valodu, jo galvaspilsētā var dzīvot, liekot lietā angļu valodu. Tā ir diezgan vispārīga problēma, ar kuru es saskāros, dzīvojot Amsterdamā. Nīderlande ir salīdzinoši maza valsts, kurai apkārt ir citu milzīgu valodu dominance. Es noteikti iepazīšos ar Nīderlandes pieredzi. Latviešu valodas kursiem ir jābūt, jo līdz šim tie bijuši pieejami sporādiski, ar pārtraukumiem. Tā vietā ir jābūt sistemātiskai pieejai, ar kvalitatīvu saturu un pieejamu līdzmaksājumu. To ir iespējams savienot ar Latvijas kultūras satura pieejamības nodrošināšanu".

"Es varu atsaukties uz Nīderlandes pieredzi. Amsterdamā bija pašvaldības rīkoti, intensīvi valodas kursi, kuri bija pieejami teju jebkuram. Pirmajā pusgadā valodas kursi notika trīs vakarus nedēļā, katrs pa trīs stundām. Pēcāk bija divi vakari nedēļā. Gada laikā no nulles līmeņa cilvēks varēja sasniegt B1 līmeni. Tas ir diezgan liels uzrāviens. Viņu mērķis bija tevi iegremdēt valodā un kultūrā. Lai gan šie kursi bija brīvi pieejami katram, tas daudz maksā".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Darbs pāri okeānam: ko simts latviešu jauniešu redzēja Amerikā (+VIDEO)

"Cilvēki ir ekspresīvi, atvērti", - pauž mūsu jaunieši.

Sabiedrība Vai Mamikins bija ciemos «mīļajā Latvijā»: viedokļi dalās (+VIDEO)

Sabiedrība ir satraukta par valsts drošības spēku impotenci.

Sabiedrība Abu Meri: bezrecepšu zāļu cenas jaunā reforma neskar

Veselības ministrija (VM) varētu apsvērt izmaiņas arī bezrecepšu zāļu uzcenojumos, taču tas noteikti nenotiks tuvākajā laikā, trešdien intervijā TV3 stāstīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Sabiedrība Pārsūdzēs KNAB lēmumu nesākt kriminālprocesu pret «Vienotību»

Uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis plāno prokuratūrā pārsūdzēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lēmumu nesākt kriminālprocesu pēc viņa izteiktajiem pārmetumiem par uzņēmuma veidotās vēlēšanu sistēmas iespējamu nelikumīgu izmantošanu partijā "Vienotība".

Lasiet arī

Sabiedrība Valdība lems par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas skolās

Valdība otrdien, 23.aprīlī, lems par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā.

Sabiedrība Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.

Sabiedrība Plāno iespēju atteikties no krievu valodas apguves jau šovasar

Izglītības iestādes vadītājam par skolēna atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves būs jāinformē izglītības iestādes dibinātājs, kura pienākums būs jau no nākamā mācību gada sākuma nodrošināt citas svešvalodas apguvi.

Sabiedrība 27% iedzīvotāju izmantotu zīmolu biežāk, ja komunicētu latviešu un krievu valodā

Latvijā 27% iedzīvotāju biežāk izmantotu zīmolu, ja pamanītu, ka tas ar savu auditoriju komunicē gan latviešu, gan krievu valodās, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "KOG mārketinga un komunikācijas zinātnes pētījumu institūts" ("KOG institūts") veiktās aptaujas dati.