• Ariadne,
  • Eleonora
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kultūras ministre Logina: «Valstī nevar būt divas informatīvās telpas» (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 08:55, 15.10.2023


33 gadus veca bijuša Rīgas domes deputāte iesaka izmantot Nīderlandes pieredzi cilvēkiem, kuri Latvijā nerunā latviešu valodā.


Agnesei Loginai ir tuvas Eiropas vērtības.

Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") intervijā sacīja, ka ir nepareizi izturēties pret visām Latvijas mazākumtautībām vienādi. "Krievijas imperiālistiskā domāšana un uzvedības principi izdzēsa visas atšķirības, sametot visus vienā lielā krievvalodīgo katlā".

"Valstī nevar būt divas informatīvās telpas. Tās ir jāsalāgo, bet informatīvās telpas nedefinē tikai valoda, bet arī saturs, kvalitāte un redakcionālā neatkarība. Kvalitatīvs saturs sabiedriskajos medijos mazākumtautību valodā noteikti ir veids, kā mēs varam stiprināt Latviju un veicināt piederību Latvijas telpai un vērtībām. Domāju, ka tas vairāk ir jautājums par saturu un kvalitāti", - pauž Logina.

"Tas ir drošības jautājums, par kuru atbild Latvijas drošības institūcijas, kurām tam ir jāpievērš papildu uzmanība, jo tas nenoliedzami ir drošības risks", - saka ministre.

"Tas nozīmē, ka jākāpina latviešu valodā pieejamā satura apjoms, kas ir gan stāsts par dažādību, gan arī stāsts, piemēram, par filmām, seriāliem. Tas ir fantastisks veids, kā mācīties arī valodu un vairāk saprast kultūrtelpu, kurā mēs esam. Valodas apguvē ir divi līmeņi. Beidzot mēs pārejam uz mācībām valsts valodā. Domāju, ka, ja tas būtu noticis ātrāk, šodien Latvija būtu daudz vienotāka valsts. Ar mācībām valsts valodā mēs nākotnē valodas apguves problēmu ievērojami mazinām. Patlaban mums ir jāpalīdz pieaugušajiem, kuri nezina latviešu valodu dažādu iemeslu dēļ".

"Cilvēkiem ir jāpalīdz saprast, - pauž A.Logina, -ka latviešu valoda Latvijā ir nepieciešama. Tādās pilsētās kā Rīga tas ir jāatgādina. Es pazīstu cilvēkus no anglosakšu valstīm, kuri gadiem dzīvo Rīgā un nemāk latviešu valodu, jo galvaspilsētā var dzīvot, liekot lietā angļu valodu. Tā ir diezgan vispārīga problēma, ar kuru es saskāros, dzīvojot Amsterdamā. Nīderlande ir salīdzinoši maza valsts, kurai apkārt ir citu milzīgu valodu dominance. Es noteikti iepazīšos ar Nīderlandes pieredzi. Latviešu valodas kursiem ir jābūt, jo līdz šim tie bijuši pieejami sporādiski, ar pārtraukumiem. Tā vietā ir jābūt sistemātiskai pieejai, ar kvalitatīvu saturu un pieejamu līdzmaksājumu. To ir iespējams savienot ar Latvijas kultūras satura pieejamības nodrošināšanu".

"Es varu atsaukties uz Nīderlandes pieredzi. Amsterdamā bija pašvaldības rīkoti, intensīvi valodas kursi, kuri bija pieejami teju jebkuram. Pirmajā pusgadā valodas kursi notika trīs vakarus nedēļā, katrs pa trīs stundām. Pēcāk bija divi vakari nedēļā. Gada laikā no nulles līmeņa cilvēks varēja sasniegt B1 līmeni. Tas ir diezgan liels uzrāviens. Viņu mērķis bija tevi iegremdēt valodā un kultūrā. Lai gan šie kursi bija brīvi pieejami katram, tas daudz maksā".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Kurzemē un Zemgalē uz grants ceļiem sācies šķīdonis

Kurzemē un Zemgalē uz grants ceļiem sācies šķīdonis, bet valsts austrumu daļā braukšanu uz grants ceļiem apgrūtina apledojums, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Sabiedrība Martā sāks izmaksāt atjaunotās piemaksas pie pensijas

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) jau martā sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija tika piešķirta laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim.

Sabiedrība Ieslodzījumu vietu pārvaldē brīva ap sestdaļa darbavietu

Ieslodzījumu vietu pārvaldē (IeVP) pašlaik ir 430 brīvas vakances, kuras ir grūti aizpildīt, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja IeVP priekšnieks Dmitrijs Kaļins.

Sabiedrība Rīgā un Pierīgā pērn atgriezušās tikai 243 personas

Latvijā ar remigrācijas koordinatora atbalstu pērn Rīgas plānošanas reģionā atgriezušās 243 personas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lasiet arī

Sabiedrība SEPLP neplāno jaunus pakalpojumus krievu valodā sabiedriskajos medijos

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) neplāno būtiskus jaunus pakalpojumus krievu valodā sabiedriskajos medijos, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Sabiedrība Saeimā saka: «Dienu pirms vēlēšanām Šleseru nosauca par Putina aģentu» (VIDEO)

Latvijas Saeimā notiek smagas debates par nacionālo drošību.

Sabiedrība Psiholoģijas speciāliste: «Krievu valodai ir pēdējais laiks pazust» (+VIDEO)

Iebildumi pret pārejas laiku līdz 2026.gadam neiztur kritiku, pauž Latvijas eksperte.

Sabiedrība «Pirmā nāk valoda. Un pēc valodas nāk tanki, slepkavības, izsūtīšanas» (+VIDEO)

Bijušais deputāts Lapiņš izraisīja diskusijas par etnopolitiskām tēmām.