Jaunajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē darbosies trīs locekļi

Turpinot izskatīt priekšlikumus topošajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, komisija sprieda par jaunveidojamās SEPLP sastāvu, vērtējot parlamenta Mediju politikas apakškomisijas izstrādātos priekšlikumus.

Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP) pastāstīja, ka apakškomisijā notikušas ilgstošas diskusijas par padomes sastāvu, rezultātā komisijas apspriešanai piedāvājot divus. Viens no variantiem paredz padomē ievēlēt trīs locekļus ar specifisku kvalifikāciju. Padomes locekļus pa vienam izvirzītu Valsts prezidents, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, kā arī Saeima. Otrs variants paredz padomi piecu cilvēku sastāvā, kur trīs locekļus izvirzītu Saeima.

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) atgādināja, ka Valsts prezidents Egils Levits atbalsta pirmo variantu.Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte skaidroja, ka šis variants esot labākais, jo tāds regulējums varētu vairot sabiedrības un žurnālistu uzticību padomei. Ja padomē būtu trīs locekļi, kur Saeima virzītu tikai vienu kandidātu, tas nozīmētu, ka Saeimā ir panākts vienots redzējums, teica Ēlerte. Savukārt, ja būtu vairāk nekā viens kandidāts no Saeimas, tas varētu liecināt par kādu politisku vienošanos. Tāpat prezidenta ieskatā padome trīs locekļu sastāvā būtu efektīvāka, jo īpaši ņemot vērā, ka patlaban visu elektronisko mediju nozari pārrauga padome piecu cilvēku sastāvā.

Arī deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) sacīja, ka atbalsta padomes veidošanu trīs cilvēku sastāvā, lai noņemtu politisko ietekmi un nepalielinātu valsts aparātu.

Komisijas loceklis Andrejs Judins (JV) sacīja, ka nepareiza skaitļa padomes lielumam neesot, tomēr jautājums ir par to, vai un kā cilvēki spēs sastrādāties. "Gribu atgādināt, ka viņi arī saņems algu. Nekas padomes locekļiem neliegs iesaistīt papildu cilvēkus, bet lēmuma pieņemšanā trīs locekļu lokā būs labāka," uzskata deputāts.

Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka vienmēr varēs paplašināt padomes sastāvu, taču samazināt noteikti būs ievērojami grūtāk. Tāpēc, viņaprāt, būtu jāsāk ar mazāku sastāvu.

Kučinskis gan vērsa uzmanību uz Memoranda padomes kvalitāti, norādot, ka tajā mēdz pieteikties arī dažādas organizācijas, kas varētu nenodrošināt kvalitatīvu atlases procesu.

Tērauda norādīja, ka Memoranda padome ir vienīgā vieta, kur NVO pārstāvji organizēti var paust viedokli.

Saeimas priekšsēdētāja, komisijas locekle Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) atzina, ka viņai "nav īsti mierīga sirds", ka vienu no trim locekļiem izvirza Memoranda padome, jo NVO ir ļoti dažādas un daļa no tām īsteno mērķus, kas ir pretrunā ar Latvijas valsts interesēm. "Ir organizācijas, kas lobē zināmu uzņēmēju ekonomiskās intereses. NVO ir ļoti dažādas," brīdināja politiķe.

Nonākot pie secinājuma, ka SEPLP amatu kandidāti "izies vairāku līmeņu atlases sietu", komisijas deputātu vairākums nobalsoja par apakškomisijas piedāvāto pirmo variantu.

Komisija tāpat vienojās, ka SEPLP locekļus varēs apstiprināt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.