Runa ir par tiesas prasību mainīt likumu par kompensācijām politisko represiju upuriem.
Šī ir pirmā reize, kad tiek iesniegta kolektīva prasība par Konstitucionālās tiesas lēmuma nepildīšanu.
Visiem 23 prasītājiem, kas pieprasa viņiem nodrošināt likumā paredzēto mājokli, ir politisko represiju reabilitētu upuru statuss.
Viņi ir vai nu izsūtīti kopā ar vecākiem, dzimuši izsūtījumā vai soda nometnēs.
"Ar šo prasību tiek aktualizēta pēdējos gados saasinājusies Konstitucionālās tiesas lēmumu nepildīšanas problēma. Atbilstoši pašas Konstitucionālās tiesas datiem kopš 2010.gada likumdevējs nav izpildījis 35 tās lēmumus," norādīja jurists Grigorijs Vaipans, kas pārstāv prasības iesniedzēju intereses.
Konstitucionālajai tiesai "nav pilnvaru nodrošināt savu lēmumu izpildi", un šajā situācijā iespējams vienīgi apstrīdēt Valsts domes bezdarbību Augstākajā tiesā, skaidroja jurists.
1991.gadā tika pieņemts likums, kas valstij nosaka pienākumu kompensēt represiju upuriem.
Dokumentā paredzēts piešķirt bezmaksas mājokli pilsētā, kur represēto ģimenes dzīvojušas aizturēšanas brīdī.
2005.gadā Valsts dome nodeva reģioniem pilnvaras noteikt kompensācijas mehānismu.
2019.gadā Konstitucionālā tiesa atzina, ka šāds kompensāciju mehānisms pārkāpj represiju upuru tiesības un pieprasīja nekavējoties mainīt likumu.
2020.gadā cilvēktiesību aizstāvji iesniedza Valsts domē petīciju ar prasību nodrošināt padomju represiju upuriem tiesības uz mājokli viņu ģimeņu agrākajās dzīvesvietās uz federālā budžeta rēķina.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri