Šveicē šodien notiek referendums par sejas aizsegu aizliegumu

Lai gan iniciatīvā tādas musulmaņu sieviešu tradicionālās galvassegas kā parandžas tieši nav minētas, nevienam nav šaubu, uz ko attiecas jau gadiem ilgušās debates.

Uz "Jā!" kampaņas plakātiem redzama melnā parandžā tērpta sieviete un lasāmi tādi saukļi kā "Apturiet radikālo islāmu!" un "Apturiet ekstrēmismu!"

Savukārt uz iniciatīvas pretinieku plakātiem lasāms: "Nē absurdam, bezjēdzīgam un islāmofobiskam pretparandžu likumam!"

Iniciatīva paredz, ka jebkuram būs liegts pilnībā aizsegt seju publiskās vietās gan telpās, gan zem klajas debess.

Paredzēti gan daži izņēmumi, tostarp reliģisku kultu piekopšanas vietas.

"Tas ir jautājums par civilizāciju. Brīvi vīrieši un sievietes sevi pasniedz ar atklātu seju," uzsver "Jā!" kampaņas preses sekretārs Žans Luks Adors, kas pārstāv labējo Šveices Tautas partiju (SVP).

Viņš gan atzīst, ka, par laimi, Šveicē nav daudz tādu sieviešu, kas valkātu parandžas. Tomēr Adors piebilst, ka problēma jārisina, pirms tā kļuvusi nekontrolējama.

Lai gan aptaujās "Jā!" kampaņas atbalstītāji joprojām ir vadībā, pārsvars, kādu tie baudīja janvārī, februārī ir sarucis.

Pret parandžu aizliegumu valsts mērogā iebilsts arī valdība un parlaments.

Alternatīvais priekšlikums, kas tiks automātiski akceptēts, ja vēlētāji iniciatīvu noraidīs, paredz, ka ļaudīm būs seja jāatklāj, ja tas būs nepieciešams personas identificēšanai, piemēram, šķērsojot robežu.

Ikvienam, kas to atteiksies darīt, varēs piemērot 10 000 Šveices franku (9040 eiro) lielu sodanaudu.

Tieslietu ministre Karīna Kellere-Zutere, norādījusi, ka vairums sieviešu, kas Šveicē redzamas, valkājot parandžas, ir tūristes.

Šveicē referendumam var tikt nodots jebkura iniciatīva, ja to parakstījuši vismaz 100 000 vēlētāju.

Iniciatīvu aizliegt sejas aizsegšanu izvirzījusi tā dēvētā Egerkingenas komiteja un to aktīvi atbalsta arī SVP.

Taču ''Jā!" kampaņai pieslējusies arī daļa liberāļu un kreiso, kas iestājas par sieviešu tiesību aizsardzību.

Tajā pašā laikā dažas feministu organizācijas iestājas pret parandžu aizliegumu.

Musulmaņu feministu organizācijas "Purpura lakati" pārstāve Inese el Šiha apgalvo, ka iniciatīva esot "rasistiska un seksiska".

"2021.gadā no Šveices konstitūcijas viedokļa ir nepieņemami aizliegt sievietēm valkāt, ko tās vēlas," sarunā ar aģentūru AFP uzstāj el Šiha, apgalvojot, ka parandžu aizliegums nav iecerēts sieviešu labā, bet gan vērsts pret tām.

Viņa arī norāda, ka Šveicē esot tikai 30 sievietes, kas nēsā parandžas.

Savukārt Adors norāda, ka iniciatīva neattiecas uz musulmaņiem, bet uz sievietēm, kuras, bieži pret savu gribu, tiek pārvērstas pat "galējā politiskā islāma kareivjiem".

"Mēs nevaram runāt par vienlīdzību un vienlaikus paciest demonstratīvu sieviešu pakļāvības un atsvešinātības izrādīšanu," uzsver "Jā!" kampaņas pārstāvis.

Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem 2019.gadā 5,5% Šveices iedzīvotāju bija musulmaņi, no kuriem liela daļa cēlusies no kādreizējās Dienvidslāvijas.

Šveicieši jau iepriekš balsojuši pret pieaugošās musulmaņu kopienas simbolu demonstrēšanu publiskās vietās.

2009.gadā šveicieši referendumā nobalsoja par minaretu celtniecības aizliegumu.

Savukārt parandžu nēsāšanu jau aizlieguši divi Šveices kantoni - Sanktgallene un Tičīno.

Šodien Šveicē notiek vēl divi referendumi, kuros vēlētājiem jāizšķiras par federālā līmenī atzīta elektroniskā paraksta ieviešanu un par tirdzniecības līgumu ar Indonēziju.