Pēc pandēmijas 9,7 miljoni bērnu varot tā arī nekad neatgriezties skolās

Organizācija atsaucās uz UNESCO datiem, kas liecina, ka aprīlī pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu rezultātā skolas un universitātes neapmeklēja 1,6 miljardi bērnu un jauniešu jeb aptuveni 90% no visiem skolēniem un studentiem pasaulē.

"Pirmo reizi cilvēces vēsturē veselai bērnu paaudzei globālā mērogā tikusi pārtraukta izglītība," teikts "Glābiet bērnus" ziņojumā.

Tajā norādīts, ka pandēmijas atstātās sekas uz ekonomiku var novest nabadzībā vēl 90 līdz 117 miljonus bērnu, kas ietekmēs skolu apmeklētību.

Ja daudziem jauniešiem nāksies strādāt vai meitenēm stāties piespiedu laulībā, lai atbalstītu savas ģimenes, skolā var tā arī neatgriezties septiņi līdz 9,7 miljoni bērnu.

Tajā pašā laikā labdarības organizācija brīdina, ka pandēmijas radītā krīze līdz 2021.gada beigām var novest pie 77 miljardu ASV dolāru iztrūkuma izglītības budžetos zemu vai vidēju ienākumu valstīs.

Rezultātā pieaugs arī nevienlīdzība starp bagātajiem un nabagajiem, starp meitenēm un zēniem, brīdina "Glābiet bērnus" vadītāja Ingere Ašinga.

Organizācija aicina valdības un ziedotājus atvēlēt vairāk līdzekļu jaunajam globālajam izglītības plānam, lai palīdzētu bērniem atgriezties skolās, kad tas būs droši, un līdz tam atbalstīt mācības attālināti.

"Mēs zinām, ka nabadzīgākie (..) bērni, kas jau tā visvairāk atpaliek, ir cietuši vislielākos zaudējumus, bez piekļuves attālinātai apmācībai vai jebkāda veida apmācībai pusi akadēmiskā mācību gada," sacīja Ašinga.

"Glābiet bērnus" arī aicina komerciālos kreditorus apturēt parāda atmaksu zemu ienākumu valstīm. Organizācija uzskata, ka tā tiktu atbrīvoti 14 miljardi ASV dolāru, ko varētu novirzīt izglītības programmām.

"Ja mēs atļausim šai izglītības krīzei attīstīties, ietekme uz bērnu nākotni būs ilgstoša," brīdina Ašinga.

"Pasaules dotais solījums nodrošināt visus bērnus ar kvalitatīvu izglītību līdz 2030.gadam tiks atsviests atpakaļ par gadiem," runājot par ANO mērķiem, sacīja Ašinga.

"Glābiet bērnus" ziņojumā uzskaitītas 12 valstis, kurās bērniem draud vislielākais risks atpalikt izglītībā, un tās ir Nigēra, Mali, Čada, Libērija, Afganistāna, Gvineja, Mauritānija, Jemena, Nigērija, Pakistāna, Senegāla un Kotdivuāra.

Aplēsts, ka pirms pandēmijas skolu neapmeklēja aptuveni 258 miljoni bērnu un pusaudžu.