11 šokējošākie fakti par Krievijas zemūdenes «KURSK» traģēdiju

Izdzīvojošo jūrnieku glābšanai tika izveidota starptautiska glābēju komanda, taču viņiem neizdevās nonākt pie jūrniekiem laikā. Jaunajā filmā «Kursk», kas attēlo katastrofas notikumus, galveno lomu spēlē Kolins Fērts, lat.bb.lv informēja video satura platformas «TVPlay Premium» pārstāvji.

Šokējošākie fakti par zemūdenes «Kursk» traģēdiju:

1. Krievijas jūras spēki neapzinājās, ka zemūdene vispār ir nogrimusi un tāpēc glābšanas pasākumi tika uzsākti tikai sešas stundas pēc notikuma. Pagāja vēl piecas stundas, kamēr nogrimšana tika atzīta par ārkārtas situāciju. Ap to laiku, 11 stundas pēc sprādziena, visi apkalpes locekļi jau bija miruši.
2. Visi 118 cilvēki uz klāja par mirušiem tika paziņoti tikai pēc divas nedēļas ilgiem, neveiksmīgiem glābšanas pasākumiem.
3. Sākumā Maskava apgalvoja, ka zemūdene «Kursk» Barenca jūrā sadūrās ar citu kuģi un nogrima sadursmes rezultātā. Krievijas varas iestādes apgalvoja, ka visa zemūdenes apkalpe gāja bojā gandrīz vienā acumirklī, taču faktiski sprādziena un nogrimšanas rezultātā izdzīvoja 23 jūrnieki un, saskaņā ar ūdenslīdēju atrasto, pavadīja nogrimušajā zemūdenē vēl vismaz vairākas stundas.
4. Tikmēr Vladimirs Putins atradās atvaļinājumā kūrortā pie Melnās jūras un Maskavā uzreiz neatgriezās. Viņš atgriezās Kremlī tikai 19. augustā un informēja Krievijas tautu par to, ka cerības izglābt «Kursk» apkalpi arvien sarūk. Krievijas prezidents tika asi kritizēts par šīs krīzes pārvarēšanu neadekvātas rīcības un līdzjūtības trūkuma dēļ.
5. Lēmums atteikties no starptautiskās palīdzības pašā glābšanas operācijas sākumā tiek uzskatīts par galveno kļūdu, kuras rezultāta gāja bojā visi zemūdenē esošie cilvēki — apkalpes locekļi un mācību vadītāji.
6. Traģēdija nonāca visas pasaules uzmanības centrā, kā rezultātā notikumi tika rūpīgi dokumentēti. Nesenais «RIA Novosti» atskats uz traģēdiju noklusē faktus, par kuriem Krievijas medijiem bija aizliegts ziņot. Šie fakti satur informāciju par palīdzības piedāvājumiem no ASV, Lielbritānijas, Norvēģijas un Nīderlandes, kā arī liecina par to, ka Krievija sākumā atteicās no jebkuras ārvalstu palīdzības. Norvēģija sacīja, ka Krievijas valdība neatbildēja uz pieprasījumu sniegt komentārus.
7. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedz pirmo publisko komentāru par zemūdeni «Kursk» 2000. gada 16. augustā Melnās jūras kūrortpilsētā Soči. Putins tikās ar mirušo jūrnieku ģimenes locekļiem tikai 22. augustā, desmit dienas pēc traģēdijas.
8. Runājot pāri dusmu pilniem saucieniem zālē, Putins apgalvoja, ka ne Krievijas, ne ārvalstu glābējiem nebija tehnisku iespēju laikā sasniegt cilvēkus, kas atradās uz nogrimušās zemūdenes klāja. Eksperti šo apgalvojumu apstrīdēja. Pēc viņu domām, ja Putins būtu nekavējoties piekritis pieņemt piedāvāto starptautisko palīdzību, pastāv iespēja, ka norvēģu, britu un amerikāņu jūras spēkiem būtu izdevies sasniegt zemūdeni laikā un izglābt izdzīvojušos.
9. Putins piekrita pieņemt palīdzību no Norvēģijas un Lielbritānijas nedēļu pēc zemūdenes «Kursk» nogrimšanas, kad sen jau bija par vēlu, lai veiktu glābšanas darbus.
10. Visticamāk neviens nezinās, kas tieši izraisīja šo katastrofu. Oficiālā Krievijas valdības izmeklēšana secināja, ka ticamākais sprādziena iemesls ir torpēda. Taču vēlāk Krievijas pārstāvji atzina, ka bija zināms par to, ka šķidrā degviela, ko viņi izmantoja savās raķetēs, kļūst nestabila noteiktos apstākļos.
11. Divus gadus pēc traģiskajiem notikumiem avīzē «Rossiyskaya Gazeta» tika publicēts Krievijas valdības slepenās izmeklēšanas kopsavilkums. Kopsavilkumā tika minēts, ka par traģēdijas iemesliem ir uzskatāmi «nepieļaujami disciplīnas pārkāpumi, novecojusi un slikti apkopta tehnika», kā arī «neuzmanība, kompetences trūkums un kļūdaini vadības lēmumi».