Rostovskis: Latvijai jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.

Tostarp viņš min, ka ir nepieciešams atskatīties uz laika periodu no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kad šī atpalicība no pārējo Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes ir izveidojusies.

Rostovskis uzsver, ka šajā laika posmā Latvijas ekonomikas attīstības politika nav bijusi koncentrēta uz eksporta attīstību, privāto investīciju piesaisti un biznesa vidi, bet gan uz ES fondu izmantošanu un Briseles lēmumiem, kur politikas veidotāji Latvijas attīstību balstījuši uz paklausību Briselei un Eiropas naudas pārdali ierēdnieciskā manierē.

Tāpat Rostovskis atzīmē, ka kopš Latvijas iestāšanās ES politikas veidotājiem licies, ka Latvijas labklājību veidos ļoti regulēta birokrātija, valsts uzņēmumi un lielais bizness, kas visus nodrošinās ar darba vietām rūpnīcās, dažādās valsts institūcijās un iestādēs. "Rezultātā izveidojās tāds postpadomju valsts kapitālisms ar tirgus ekonomikas elementiem," pauž LTRK prezidents.

Pēc viņa minētā, līdzšinējā pieeja ir izveidojusi plašu uzņēmīgo, biznesā esošo cilvēku kategoriju, kuri tā vietā, lai investētu enerģiju cīņā par eksporta tirgiem un biznesa attīstību, rosās budžeta naudas un Eiropas fondu apgūšanā. Savukārt politiskā elite tā vietā, lai ekonomikai intensīvi piesaistītu jaunus dalībniekus gan vietējā, gan ārvalstu kapitāla veidā, un dažādos veidos stimulētu eksportu, valsts budžetu mēģina papildināt, esošo biznesu apliekot ar aizvien jauniem nodokļiem un nodevām.

"Šobrīd redzam, šādas politikas īstenošana ir novedusi pie tā, ka pēc 30 gadiem galvenajos ekonomikas parametros, kā piemēram, pirktspējas paritāte un iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, mēs no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem atpaliekam par aptuveni 15%," komentē Rostovskis, piebilstot, ka šāda ekonomikas modeļa turpināšana Latviju atstās Eiropas nabadzīgāko valstu saimē.

LTRK prezidenta ieskatā, patlaban nepieciešams ekonomikas attīstības politiku mainīt un likt likmes uz citām lietām, nevis koncentrēties uz Briseles norādījumiem un Eiropas fondu naudu, bet uz biznesa vidi, kurā daudz vairāk investē vietējais privātais sektors. Tāpat nepieciešams radīt tādus apstākļus, lai Latvijā straujāk ieplūst ārvalstu investīcijas un iesaiste uzņēmējdarbībā kļūst pievilcīgāka aizvien vairāk cilvēkiem.

Kā vienu no ilgtermiņa mērķiem Rostovskis min Latvijas budžeta palielināšanu. Piemēram, neskatoties uz to, ka Igaunijā ir par trešdaļu mazāks iedzīvotāju skaits nekā Latvijā, tās budžets ir lielāks. "Ja paskatāmies uz Somiju, kur iedzīvotāju skaits ir divas ar pusi reizes lielāks nekā mūsu valstī, tur budžets ir astoņas reizes lielāks, kas nozīmē - tādu mērķi ir iespējams sasniegt," viņš atzīmē, piebilstot, ka ne Igaunijas, ne Somijas ekonomikas nav balstītas pamatā uz Eiropas fondu līdzekļu pārdali un visa politika nekoncentrējas uz to.

Tāpat viņš uzsver, ka Latvijā apmēram 5000 uzņēmumu samaksā aptuveni 90% no iekasēto nodokļu masas. Turpmāko 10-15 gadu laikā nepieciešams piesaistīt papildu 15 000 šādus tirgus dalībnieku, un tos 5000 uzņēmumu, kas tagad virza Latvijas ekonomiku, stimulēt un palīdzēt tiem augt. "Tad arī ambiciozie ekonomikas mērķi kļūs reāli sasniedzami," piebilst Rostovskis.

Līdztekus viņš atzīmē, ka Latvijā nav vērojamas arī literatūrā un praksē iezīmējušās veiksmīgo valstu pazīmes.

Rostovskis norāda, ka veiksmīgās valstīs vadītāji ir reformatori, iedzīvotāju skaits tajās pieaug, tiek kontrolēta inflācija un veiktas gudras investīcijas, kā arī turīgie uzņēmēji savu labklājību ir sasnieguši ar sava biznesa attīstību un eksportu, nevis apgūstot valsts pasūtījumus.

Viņš arī uzsver, ka veiksmīgās valstīs publiskā sektora ietekme uz ekonomiku ir samērīga, kamēr Latvijā bizness ir pārāk atkarīgs no publiskiem lēmumiem. Valdībai būtu jāuzrauga ekonomikas procesus, nevis jānodarbojas ar resursu pārdali.

Komentējot problēmjautājumus, kas veicina Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm, Rostovskis norāda piecas jomas - birokrātisko slogu, darbaspēka politiku un piesaisti, energoresursu cenas, finanšu pieejamību un nodokļu politiku.

"Pēdējā desmitgadē īstenotā ekonomika, kuras galvenais mērķis ir Eiropas fondu finansējuma un valsts budžeta pārdale, nestrādā," uzsver Rostovskis, piebilstot, ka lielākie cietēji no šī brīža ekonomikas modeļa ir publiskā sektora cilvēki, kuri ir tālu no naudas pārdales centra, piemēram, policisti, skolotāji, ārstniecības personāls un pārējie, kamēr vislielākie ieguvēji ir pie varas esošie un visi pietuvinātie.

Rostovskis norāda, ka ir pēdējais laiks likmes pārlikt uz eksporta attīstīšanu, privāto investīciju aktīvu piesaisti, radošo ekonomiku un cilvēkiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Arī lēmumu pieņemšanas kultūrai jāmainās, tai nav jāpaliek tikai ierēdņu kompetencē, nepieciešama biznesa cilvēku līdzdalība.

"Šobrīd virkne ekonomikai nozīmīgi lēmumi, piemēram, enerģētikas jomā, tiek pieņemti politiskās diskusijās, personisku ambīciju vadīti un tiem pamatā nav nekādu pētījumu vai labās prakses piemēru," komentē Rostovskis.

Tāpat viņš pauž viedokli, ka ideālā gadījumā lēmumu pieņemšana varētu būt publiskā un privātā sektora kopīgi izveidota domnīca, kurā strādātu profesionāli analītiķi, pētnieki, kas politikas veidotājiem varētu palīdzēt pieņemt analīzē un datos pamatotus lēmumus, līdzīgi kā tas notiek attīstītās valstīs, piemēram, Somijā un Zviedrijā.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.