Arhitekti rosina attīstīt Carnikavas parku un ūdensceļus

Plenērā piedalījās trīs arhitektu grupas, kas piedāvāja savu redzējumu Carnikavas centra attīstībai - "Carnikavas loks", "Carnikavas krustojumi: punkti un komati" un "Carnikavas centra attīstība".

Pirmā grupa prezentēja ieceri par Carnikavas centra attīstību, kur pagasta organizācija notiek C burta formā, sākoties pie pagasta identitātes zīmes pie gājēju tilta un noslēdzoties pie Blusu kroga.

Grupa ieteica dambja loku uzsvērt, papildināt ar veloceliņu, kā arī nodrošināt piekļūstamāku, paplašinot autostāvvietu. Kā vienu no svarīgākajām lietām grupas dalībnieki nosauca norādes uz nozīmīgākajiem apskates objektiem, lai tūristiem būtu pēc iespējas vieglāk orientēties.

Otrā grupa izcēla Carnikavas ieejas vārtu koncepciju - nozīmīgas vietas, kas atrodas iebraucot Carnikavā, un būtu jāattīsta. No Rīgas puses tas būtu Blusu krogs, bet no Ādažu puses - Dzejnieku skvērs pie Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas ielu krustojuma.

Arhitektu redzējumā būtiska nozīme esot parka teritorijai - tieši pie parka atrastos Carnikavas centrālais laukums, bet parkā varētu nokļūt caur ieejas vārtiem, kas atrastos padomju armijas kritušo brāļu kapu vietā, kas tiktu pārapbedīti.

Otrās grupas arhitektu redzējumā pie parka būtu lietderīgi veidot arī tirgus laukumu, bet Jūras iela kļūtu par gājēju ielu, tāpat arī Nākotnes iela, uzlabojot drošību Carnikavas pamatskolas un pirmsskolas izglītības iestādes "Riekstiņš" priekšā.

Dzelzceļa drošai šķērsošanai arhitektu un teritorijas plānotāju redzējumā būtu nepieciešams tunelis, uz ko norādīja arī trešās arhitektu grupas dalībnieki.

Trešajā piedāvājumā tika rosināts plašāk izmantot Carnikavas ūdensceļus. Attiecībā uz Rīgas ielas atslogošanu no tranzīta satiksmes, kā risinājums ieteikts to pārvirzīt pa Stacijas ielu gar dzelzceļu.

Arhitekti arī rosināja plānot būvi, kas veidotu, atjaunotu vai izceltu Carnikavas identitāti ar atrašanās vietu pie parka. Kā iespējamais risinājums tika minēta baznīca vai kāda cita carnikaviešiem nozīmīga ēka.

Plenēra laikā arhitekti un teritorijas plānotāji sniedza ieteikumus, ko nākotnē, kopīgi sadarbojoties pašvaldībai, iedzīvotājiem un jomas speciālistiem, varētu īstenot.