"Šis ir mūžīgais jautājums. Nav tādas vienas lietas, uz kuru ar pirkstu norādīt, bet, jā, tā ir taisnība - pēdējo 10 gadu laikā apvienošanās un iegādes darījumu ziņā ierasti priekšgalā ir Igaunija, bet pērn tā bija Lietuva," sacīja Slaidiņš.
Viņš uzsvēra, ka no sākuma ir jādomā par to, kādēļ vairāk darījumu notiek Igaunijā un Lietuvā. Pēc viņa teiktā, Igaunija ir sekmīgi izveidojusi informācijas tehnoloģiju (IT) veiksmes stāstu, kas sākās jau 90.gadu beigās ar "Skype" izveidi un pārdošanu. Savukārt tas, ka Lietuvā ir vairāk darījumu, ir tikai dabīgi, jo tā ir lielākā Baltijas valsts, tur ir visvairāk iedzīvotāju.
"Kāpēc mums neiet tikt labi? Es domāju, ka ir vesela virkne lietu, kas nav darītas un liek mums atpalikt. Manuprāt, Latvijas valdība šajos 30 gados nav pietiekami aktīvi veicinājusi investīcijas Latvijā. Mēs varam paskatīties uz to pašu Igauniju, kas ļoti mērķtiecīgi ir veidojusi savu tēlu kā moderna, uz IT risinājumiem orientēta ekonomika, veidojot e-valdību, e-rezidentu sistēmu utt. Kas ir bijis Latvijas stāsts? Mēs esam stāstījuši, ka mēs esam centrālā valsts Baltijā. Tā var būt priekšrocība, Rīga var būt Baltijas lielākā metropole, ir ļoti ērti, ka ar "airBaltic" uz šejieni var atlidot no ļoti dažādām vietām. Tas noteikti palīdz. Taču tajā pašā laikā mums ir dažādi klupšanas akmeņi, kas neveicina investoru interesi," atzina Slaidiņš.
Viņš atgādināja, ka daudz ir nācies dzirdēt par birokrātiju, par ierēdņiem, par attieksmi pret uzņēmējdarbību un visus šos gadus ir bijuši negatīvi un bremzējoši faktori, kuri jāpārvar, lai tiktu uz priekšu ar to, ko Latvijā grib attīstīt. No investoriem ir dzirdams, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ir atvērtāka un pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību, pret investīcijām.
Tāpat visu laiku tirgū cirkulē runas par korupciju un ēnu ekonomiku.
"Tas gan nav noticis pēdējos gados, bet arī mums ir bijuši gadījumi, kad pirms uzņēmuma iegādes tiek veikta izpēte jeb "due diligence" procedūra un atklājas, ka tiek maksātas aplokšņu algas. Investori šajā mirklī vienkārši izbeidz sarunas, jo, pirmkārt, šāda prakse nav pieņemama, otrkārt, ir skaidrs, ka arī uzņēmuma uzrādītās līdzšinējās izmaksas nav patiesas, un nav skaidrs, cik investoriem pēc pārņemšanas izmaksās reālās algas un nodokļi. Diemžēl šis korupcijas faktors joprojām virmo gaisā un investori par to dzird," pauda Slaidiņš.
Viņš norādīja, ka arī ar regulējuma iniciatīvām daudz agresīvāk var veicināt investoru piesaisti. Piemēram, Lietuva ļoti mērķtiecīgi izveidoja likumdošanas iniciatīvu, lai piesaistītu ārpakalpojumu centrus, un šī nozare tiešām ļoti attīstījās. Tas pats attiecas uz "fin-tech" sektora attīstīšanu. Latvijas gadījumā šādus labus piemērus atrast ir grūtāk. Protams, arī mums ir bijušas regulējuma iniciatīvas, piemēram, par jaunuzņēmumiem, taču kopumā tas ir noticis diezgan kūtri, un mēs to varējām izdarīt arī kādus 10 gadus agrāk.
Savukārt jautāts, kas ir jādara pašiem uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt investorus, Slaidiņš uzsvēra, ka galvenā lieta ir uzņēmuma iekšējā sakārtošana.
"Ir jābūt gatavam tam, ka pirms darījuma iekšā nāks juristi, finanšu konsultanti, pētīs visus procesus un arī atradīs dažādas "blusas". Piemēram, pēdējos gados ir redzams, ka ir problēmas ar personu datu aizsardzības jautājumiem, jo nepietiek ar to, ka uzņēmums ir izstrādājis personu datu aizsardzības politiku, tā ir arī reāli jāpielieto," uzsvēra advokāts.
Viņš arī norādīja, ka daudz darījumu notiek starp Baltijas valstīm. Pagājušā gada statistika liecina, ka tādu ir vairāk nekā 50%. Savukārt, kas attiecas uz vietējo uzņēmumu darījumiem ārpus Baltijas valstīm, tad tādu nav daudz. Turklāt arī šajā ziņā aktīvāki ir Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi.
Jau vēstīts, ka Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū 2022.gadā tika reģistrēti 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums. Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Tomēr 2022.gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri