Bīstamu laiku zīme: kāpēc mūsu valstī arvien vairāk uzpērk zeltu (+VIDEO)

Statistika par 2025.gada pārdošanas apjomiem atklāj būtiskas tendences - ir sasniegta rekordliela Latvijas iedzīvotāju interese par investīciju zeltu. Šāds pieprasījums līdz šim nebija novērots.

Līdz šī gada 15.aprīlim veikto zelta iegādes darījumu skaits pieaudzis par 63%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Vēl iespaidīgāks ir kopējais ieguldītais apjoms eiro izteiksmē - tas šogad ir palielinājies par 191%, kas apliecina augošu sabiedrības interesi par zeltu kā drošu investīciju aktīvu, par spīti rekordaugstai zelta cenai.

Šī gada zelta pārdošanas rezultāti par 10% pārsnieguši iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts 2022.gadā, Ukrainas kara sākuma periodā. Populārākie produkti Latvijā ir 1 Trojas unces monētas un stieņi, kā arī 20 g un 1 g zelta stieņi.

Tāpat būtiski ir pieaudzis pieprasījums pēc ārvalstu valūtām, par 35% pārsniedzot pagājušā gada rādītājus. Šogad pārdoto valūtu apjoms eiro izteiksmē ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā. Visbiežāk iegādātās valūtas ir ASV dolāri, Ķīnas juaņas, Japānas jēnas, Šveices franki, Polijas zloti un Apvienoto Arābu Emirātu dirhami. Ārvalstu valūtas skaidrā naudā Latvijā iegādājas gan uzkrājumu veikšanai, gan ceļošanas mērķiem.

Zeltu plaši izmanto rotaslietu izgatavošanā. Zelta ieguve ir sarežģīta. Šahtas atrodas pat līdz 4000 metru dziļumā, kur temperatūra pārsniedz +30 °C un tāpēc ir grūti elpot. Zeltu saturošo rūdu paceļ virszemē un izskalo no tās zeltu. No vienas tonnas rūdas parasti iegūst tikai 5 gramus zelta. No 1905. līdz 2006. gadam ik gadu visvairāk zelta ieguva Dienvidāfrikā. Kopš 2007. gada visvairāk zelta ik gadu tiek izrakts Ķīnā.

Arī Latvijā ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos - morēnās, tāpēc, visticamāk, ka tie ir atnesti no Skandināvijas (kur arī atrodas tuvākās zelta raktuves). Zelta putekļi ir atrasti arī 100–200 m dziļurbumos, kur zelta koncentrācija ir 0,008 g uz tonnu iežu, kas padara šī zelta iegūšanu rūpnieciski neizdevīgu.