Latvijas Bankas ekonomisti: Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk

Pēc būtiska pieauguma 2023.gadā pakalpojumu inflācija pagājušajā gada janvārī samazinājās līdz 4,9%. Kopš tā brīža pakalpojumu inflācija atkal pakāpusies līdz 5,8% šogad martā.

Pakalpojumu inflācijas tendences ekonomisti skaidro ar atalgojuma un citu izmaksu pārmaiņām laika gaitā. Vidējais algu pieaugums Latvijā jau vairākus gadus ir augsts, pērn tas bija gandrīz 10%. Pie šāda strauja un ilgstoša algu kāpuma, sadārdzinoties darbaspēka izmaksām, ja produktivitāte pieaug lēnāk, bet vienlaikus kāpj arī citas ražošanas izmaksas, uzņēmējiem var nākties celt cenas.

Atsevišķu pakalpojumu inflācijas pieaugums šķietami ir šāda cenu pielāgošana pēc algu kāpuma, kuru izraisīja pirmais inflācijas vilnis, skaidro ekonomisti. Uz to norāda administratīvo cenu inflācija, proti, cenrāži muzejiem, pasu izsniegšanai, autobusu vai vilciena biļetēm un tamlīdzīgi mainās reti, jo tie ir pakļauti cenu regulēšanai. Taču cenu maiņas brīdī šīs cenas pieaug būtiski, ierēķinot visu izmaksu pieaugumu, kas laika gaitā sakrājies.

Cita administratīvo cenu kategorija - atkritumu savākšana un kanalizācijas pakalpojumi - ne tikai pakļauti regulējumam, bet arī ietver ievērojamu enerģijas komponenti, tādējādi mainās biežāk, atbilstoši energoresursu cenu situācijai.

Tādējādi ekonomisti secina, ka zemas inflācijas un relatīvi stabilu energoresursu periodā, kāds gaidāms šajā gadā, arī administratīvo pakalpojumu inflācijai šī gada otrajā pusē vajadzētu būtiski mazināties.

Savukārt ekonomistu ieskatā apbrīnojama bija izmitināšanas pakalpojumu spēja decembrī radīt iedzīvotāju (un tūristu) vēlmi pēc prieka, labas noskaņas un gatavību tērēt lielākas naudas summas izpriecām. Latvijas Bankas ekonomisti domā, ka tas ir saistīts ar "Ziemassvētku tirdziņu" efektu, kas savukārt uzcēla pakalpojumu inflāciju šajā mēnesī virs 6%. Tā izmitināšanas pakalpojumu cenas uzrādīja vien īslaicīgu pieaugumu, un šis vienreizējais efekts janvāra datos jau noplaka.

Komunikāciju pakalpojumu cenas bieži pārskata gada sākumā. Pēdējais būtiskais cenu kāpums bija vērojams pērn martā, tāpēc ekonomisti domā, ka komunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau ir iecenojuši visas savas izmaksas pēc augstā inflācijas viļņa.

Arī darbaspēka intensīvo pakalpojumu cenu pieaugums kopā ar ēdināšanas pakalpojumiem, kas veido lielāko daļu no visiem pakalpojumiem, lēni, bet konsekventi mazinās. Šāda tendence ir saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistuaplēsēm par algu pieauguma pārnesi uz šo pakalpojumu cenām.

Ņemot vērā valdības lēmumu mazināt sabiedriskā sektora algu pieauguma tempus, ekonomisti sagaida, ka arī privātā sektora algu pieaugums mazināsies un šogad būs zemāka arī darbaspēka intensīvo un citu pakalpojumu inflācija.

Kopumā pakalpojumu cenu pieaugums šajā gadā būs viena no straujāk augošajām inflācijas komponentēm, tomēr šis pakalpojumu cenu kāpums sagaidāms zemāks, nekā tas bija pērn, prognozē Latvijas Bankas ekonomisti.