Ekonomisti norāda, ka energoresursu cenu kritums bija galvenais faktors, kāpēc inflācija pērn bijusi neliela, vien 1,3%. Tomēr enerģijas cenas atkal pievērsa sev uzmanību šī gada sākumā, kad strauji pieauga globālās naftas un dabasgāzes cenas. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas izraisīja šīs svārstības, ir jaunas ASV sankcijas naftai no Krievijas.
Tomēr šis cenu pieaugums bija īslaicīgs, atzīst ekonomisti. Saglabājoties bažām par ASV tarifu ietekmi uz pasaules tirdzniecību, kā arī "OPEC+" valstīm nodrošinot naftas piedāvājuma palielināšanos, jau marta sākumā naftas cenas ir atgriezušās mērenākos līmeņos. Savukārt pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātajiem augstajiem importa tarifiem naftas cenas vēl jo vairāk saruka.
Arī dabasgāze gada sākumā piedzīvoja cenu kāpumu, kas gan iepirkumu un līgumu slēgšanas īpatnību dēļ uzreiz vēl lielai daļai dabasgāzes lietotāju Latvijā nebija jūtams. Ekonomisti skaidro, ka netiešā veidā šo dabasgāzes cenu pieaugumu patērētāji februārī izjuta kā augstākas elektroenerģijas cenas - aukstā laika dēļ veidojās lielāks pieprasījums, bet elektrības ražošanā nācās izmantot salīdzinoši dārgāku dabasgāzi.
Tomēr arī globālās dabasgāzes cenas martā ir atgriezušās zemākos līmeņos, bet pēc ASV tarifu paziņojumiem vēl vairāk samazinājušās, tāpēc Latvijas Bankas ekonomisti sagaida, ka būtisks efekts gada sākuma augstākajām dabasgāzes cenām uz Latvijas dabasgāzes cenām nebūs jūtams, bet elektrības cenas atgriezīsies ierasti zemākos līmeņos.
Šo svārstību rezultātā gada pirmajos mēnešos inflācija Latvijā bija augstāka par pērn decembrī prognozēto, tomēr kopumā Latvijas Bankas skatījums uz priekšu nav būtiski mainījies un ekonomisti sagaida, ka enerģijas cenas gada laikā nedaudz mazināsies.
Par to liecina tas, ka pēc šīs gada sākuma viļņošanās naftas un dabasgāzes nākotnes darījumu cenas ir nostabilizējušās mērenākos līmeņos, skaidro ekonomisti.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri