Šovasar visbiežāk Liepājā piestājušas jahtas no Vācijas, Lietuvas, Somijas un Polijas.
“Samērā maz jahtu šovasar ir no Polijas. Normālā sezonā šeit piestāj ap 60–70 poļu jahtu,” teic Kints.
Viņš norāda, ka problēmas iemesls ir Kaļiņingradas reģions, proti, Krievijas raisītā kara dēļ Ukrainā Polijas Aizsardzības ministrija tautiešus brīdinājusi nekuģot Krievijas ekonomiskās zonas ūdeņos. Līdz ar to burātājiem, lai izvairītos no Kaļiņingradas apgabala, jāmet liels līkums.
“Jau maija beigās manījām, ka liela daļa vācu jahtu, kas parasti peldēja pa mūsu piekrasti, šoreiz izvēlējās doties gar Zviedrijas krastu līdz Somijai. Tagad, raugoties no poļu un vācu jahtotāju perspektīvas, mēs no tuvākās ostas faktiski esam kļuvuši par tālāko. Pieļauju, ka Klaipēdai šīs situācijas dēļ klājas, ja ne sliktāk, tad līdzīgi kā mums”.
Tomēr tas nenozīmē, ka mūsu jahtu ostas piestātnes stāvētu tukšas – tās veiksmīgi aizņēmuši vietējo peldlīdzekļu saimnieki. Tāpat kanālmalā būtiski paplašinājies tūristu vizināšanas piedāvājums.
Pērn Liepājā apkalpotas 175 jahtas, savukārt rekords tika sasniegts 2019. gadā – 370 jahtas.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri