Lauksaimnieku organizācijas: Pārtikas nozarē jāpieņem ārkārtas stāvoklis

Organizācijā informē, ka trešdien, 11.maijā, notiks padomes kopsapulce, kurā diskutēs par aktualitātēm nozarē - par energoresursu sadārdzinājuma graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, pārtikas nozari, par nepārtrauktu pārtikas cenu pieaugumu.

Sapulcē plānots pieņemt LOSP sapulces lēmumu, kurā Saeimai un valdībai tiks pieprasīts noteikt ārkārtas situāciju pārtikas nozarē, sabiedrības nodrošinājumā ar pārtiku un atsevišķai pārtikai piemērot 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.

Kopsapulcē piedalīsies arī Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs un zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA). Diskusijā aicināti piedalīties arī Finanšu ministrijas valsts sekretārs vietnieks Ilmārs Šņucins un Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norāda, ka arvien vairāki ārējie faktori rada triecienus pārtikas nozarei, un pārtikas nozarē ir krīze. Pārtika kļūst dārgāka veikalos, bet Latvijas lauksaimnieki un ražotāji - arvien vājāki kā vietējā, tā arī starptautiskajos tirgos.

"Krīzes situācija ir samilzusi un iezīmējas arvien drūmāka aina pat tuvējai nākotnei. Ja Ministru kabinets un Saeima nekavējoties neveidos risinājumus - rudenī pārtikas cenas veikalos sasniegs vēl neredzētus augstumus. Ir jārīkojas nekavējoties! Pārtika ir jānosaka par valsts stratēģisko resursu. Jādara viss iespējamais, lai pārtika ikvienam iedzīvotājam būtu pieejama - samazinot PVN pārtikai," uzskata Vilnītis, norādot, ka PVN pārtikai jau samazinājušas citas Eiropas valstis.

LOSP uzstāj uz to, ka valdībai steidzami jāizstrādā un jāapstiprina krīzes pārvarēšanas noteikumi, lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu informāciju vietējiem ražotājiem, tirgotājiem un katram valsts iedzīvotājam.

Tāpat organizācija pieprasa valdībai, Ekonomikas un Finanšu ministrijām sniegt informāciju par finansējumu un aprēķiniem par dabasgāzes nodrošinājumu mājsaimniecībām un ražotājiem situācijā, kad tiek pārtraukta dabasgāzes piegāde no Krievijas, uzrādot pieejamās alternatīvas energoresursu nodrošinājumam, tai skaitā no vietējām izejvielām, tostarp malkas, šķeldas, granulām, kūdras, hidroelektrostacijām, biogāzes, vēja, saules.

Vienlaikus LOSP vēlas zināt, kādi būs valsts atbalsta mehānismi vietējo atjaunojamo energoresursu piegādātājiem un patērētājiem.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs skaidro, ka energokrīze ir uzlikusi milzīgu slogu kā uzņēmējiem un ražotājiem, tā arī mājsaimniecībām. Ir nepieciešamas alternatīvas - un tās ir nepieciešamas nekavējoties.

Treibergs atzīmē, ka, valdībai neveidojot reālus risinājumus, ražošanas turpināšana neskaitāmos uzņēmumos tiek apdraudēta - arī uzņēmumu slēgšanas iespējamība kļūst arvien reālāka, tādēļ viņam nav saprotams, kādēļ Latvija nemazina PVN likmi, ja to dara citas valstis.

"Vai Polijas piemērs - kad tika samazināts PVN pārtikai un degvielai, nepierāda faktu, ka Polijas pārtikas ražotāji, degvielas tirgotāji un Polija kopumā pelna ar to, jo viņu cenas ir zemākās Eiropā un notiek pircēju organizēti iepirkšanās ceļojumi uz Poliju," norāda Treibergs.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā pēc valdošās koalīcijas sanāksmes Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka jautājums par PVN samazināšanu pārtikai tuvākajā laikā būs valdības koalīcijas darba kārtībā.

Vienlaikus finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) par PVN samazināšanas iespēju bija skeptisks. Viņš norādīja, ka atbalsta sniegšana noteiktām sabiedrības grupām, kas jau ilgāku laiku bijis koalīcijā apspriests jautājums, nebūs iespējama, ja tiks samazināti budžeta ieņēmumi.