Pēc Reira teiktā, pašreiz valdībā skatītais budžeta projekts veidots, ņemot vērā vidēju scenāriju.
"Ir arī pesimistiskais scenārijs izrēķināts, kas varētu līdz 2% papildus palielināt budžeta deficītu," sacīja Reirs.
Viņš norādīja, ka šī scenārija īstenošanai kritērijs būs saslimstība ar Covid-19. Proti, budžeta deficītu varētu palielināt, lai slimnīcas varētu strādāt normālā režīmā un apkalpot ne tikai Covid-19 pacientus, bet arī visus, kam ir nepieciešams.
"Ceram, ka šis ceļš nebūs jāiet, jo citu valstu pieredze ar vakcināciju un ierobežojumu noņemšanu ir pozitīva. Ceram, ka kaut kādā laika posmā sasniegsim 70-80% vakcināciju," norādīja finanšu ministrs.
Kā ziņots, budžeta deficīts nākamgad ir plānots 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Reirs iepriekš uzsvēra, ka budžeta veidošanas laikā ir ievērotas visas Eiropas Komisijas rekomendācijas gan par pieļaujamo budžeta pamatizdevumu pieaugumu, gan pieļaujamo investīciju apmēru Covid-19 seku mazināšanai. Finanšu ministrs piebilda, ka budžeta pamatā ir makroekonomiskās prognozes par IKP pieaugumu 3,7% apmērā šogad un 5% IKP pieaugumu 2022.gadā.
2022.gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022. gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri