EM komentējusi, vai Astravjecas AES elektroenerģija tiešām nonāk Latvijas tirgū

Ministrijā atsaucās uz publiskajā telpā izskanējušām bažām, ka Baltkrievijas elektrība tiek tirgota Baltijas valstīs, tostarp Latvijā. "EM apliecina, ka Baltkrievijas Astravjecas AES ražotā elektroenerģija netiek importēta un Latvijas patērētājiem tā netiek piegādāta," uzsvēra ministrijā.

2020.augustā, atbalstot nostāju par drošas elektroenerģijas ieguvi, kā arī ņemot vērā politiskās vides notikumus kaimiņvalstī, Latvijas valdība pieņēma lēmumu apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Šim nolūkam trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori - AS "Augstsprieguma tīkls", Lietuvas "Litgrid" un Igaunijas "Elering" izstrādāja jaunu tirdzniecības risinājumu ar Krieviju, lai nodrošinātu Baltkrievijā ražotās elektroenerģijas nenonākšanu Baltijas tirgū. EM piebilda, ka Latvijai nav elektroenerģijas starpsavienojuma ar Baltkrieviju - iepriekš šajā valstī ražotā elektroenerģija tika importēta caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu.

"Analizējot publiski pieejamos datus, redzams, ka pieņemtais un praksē ieviestais jaunais tirdzniecības risinājums ne tikai mazinājis elektroenerģijas plūsmas ar trešajām valstīm, bet arī novērsis situāciju, kad elektroenerģijas komercplūsmu ietvaros Baltijas valstīs varētu nonākt Baltkrievijā ražotā elektrība," skaidroja EM.

Ministrijā atzīmēja, ka laika periodā, kad elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm tika pārcelta uz Latvijas un Krievijas starpsavienojumu, tas ir, no 2020.gada novembra līdz šim brīdim, elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm ir samazinājusies par 50%, salīdzinot ar līdzīgu periodu gadu iepriekš. Savukārt, salīdzinot elektroenerģijas importa apmēru 2020.gadā ar gadu iepriekš, tirdzniecības apmērs ar trešajām valstīm samazinājies par 61%.

"Elektroenerģijas plūsmas un to apmērus var ietekmēt tādi apstākļi, kuriem pamatā ir elektroenerģijas pieprasījums un spēja šo pieprasījumu apmierināt, ņemot vērā pieejamos elektroenerģijas piegādes avotus brīva elektroenerģijas tirgus ietvarā. Elektroenerģijas fiziskās un komerciālās plūsmas Baltijas valstu reģionā ietekmē reģionā ģenerētās jaudas pieejamība, klimatiskie apstākļi, kuru iespaidā ir novērojama elektroenerģijas patēriņa mainība, starpsavienojumu jaudu caurlaidība, kā arī kopējā Baltijas valstu energobilance, kas uzrāda elektroenerģijas deficītu," skaidroja ministrijā.

EM piebilda, ka fizisko elektroenerģijas plūsmu pieaugums nenozīmē, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū ieplūst Baltkrievijā ražotā elektrība. "Šeit būtiski nošķirt elektroenerģijas komercplūsmas no fiziskajām plūsmām. Līdz ar to šobrīd pastāv bažas, ka publiskajā telpā tiek salīdzināti pēc būtības nesalīdzināmi dati un uz to pamata tiek izdarīti nekorekti secinājumi. Fiziskās elektroenerģijas plūsmas plūst atbilstoši fizikas likumiem un turpinās ieplūst Baltijas valstīs, kamēr tās būs daļa no tā dēvētā BRELL loka. Turpretī komercplūsmas ir iespējams izsekot atbilstoši komercdarījumiem elektroenerģijas biržā," norādīja EM.

Šobrīd Latvija turpina elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju atbilstoši jaunajai tirdzniecības metodikai, kā arī komunicē ar Baltijas valstu pārstāvjiem par potenciālajiem sistēmas uzlabojumiem, cerot iespējas drīzāk sagaidīt jaunās tirdzniecības metodikas priekšlikumus no Lietuvas kolēģiem, piebilda ministrijā.

LETA jau vēstīja, ka 2020.gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja metodiku, kas nepieļauj Astravjecas AES saražotās elektrības nonākšanu Latvijā. Metodoloģijas galvenais pamatprincips paredz, ka, piemēram, Krievijai, kurai ir starpsavienojums ar Baltkrieviju, jāsniedz apliecinājums, ka Latvijai no Krievijas piegādātā elektrība nav saražota Baltkrievijā.