Kas jāzina par savu kredītreitingu? Noderīgi bankas speciālista padomi

Lai saprastu kredītreitingu, jāzina, kā tas tiek aprēķināts. Tas nav noslēpums. Kredītreitingu veido maksājumu disciplīna un kredītu vēsture, aizdevumu kopējā summa, ienākumi un to caurspīdīgums, kā arī brīvo naudas līdzekļu apjoms.

Labs kredītreitings parasti nozīmē ne vien iespēju saņemt aizdevumu, bet arī zemākas procentu likmes. Kredītreitingu izmanto ne tikai bankas, pieņemot lēmumus par aizdevuma piešķiršanu, bet arī citi uzņēmumi, lai vērtētu, cik uzticams un apzinīgs maksātājs būsiet.

Uz jautājumiem - kādi ir padomi un veselīgi paradumi, lai nesabojātu vai pat uzlabotu savu kredītreitingu - atbild Citadeles valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Pat vismazākie aizdevumi ir būtiski

Kredītreitingā tiek ņemti vērā visi esošie un atmaksātie gan banku, gan nebanku aizdevumi - kredītkartes, kredītlīnijas, patēriņa un hipotekārie kredīti, kā arī uz nomaksu paņemtas preces. Neviens no šiem aizdevumiem nav prioritārāks vai mazāksvarīgāks par citiem, tāpēc pret jebkuru uzņemto saistību izpildi jāizturas atbildīgi un atmaksa jāveic laikus. Piemēram, regulāri kavēta kredītkartes atmaksa vai pastāvīgi negatīvs konta atlikums samazina kredītreitingu un mazina izredzes saņemt vēlamo aizdevumu vai pakalpojumu ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Kredītsaistību kopsumma

Kredītdevējiem būtiska ir kopējo saistību kopsumma un to proporcija pret ienākumiem. Visu iespējamo kredītu izmantošana - no studiju kredīta līdz auto līzingam, hipotekārajam un patēriņam - ir kā brīdinājuma signāls, ka, iespējams, jaunas saistības var sagādāt grūtības. Tāpat nedrīkst aizmirst par galvotajām saistībām. Jāuzsver, ka, apmaksājot kādu kredītu, kredītreitings uzlabosies, savukārt nebankās uzņemtās kredītsaistības tiek īpaši vērtētas.

Visi rēķini ir vienlīdz svarīgi

Maksājumu vēsture veido lielu daļu no kredītreitinga, jo aizdevēji vēlas prognozēt, vai atmaksāsiet aizņemto naudu. Nav nebūtisku rēķinu, un vienlīdz svarīga ir gan hipotekārā kredīta, gan kārtējā telefona rēķina savlaicīga apmaksa.

Ja visus rēķinus apmaksājat, bet tomēr ar regulāru kavēšanos, arī tas ietekmē kredītreitingu. Ja ir grūtības regulāri un savlaicīgi atcerēties par visu rēķinu nomaksu, var izmantot automātisko rēķinu apmaksu jeb izveidot sev atgādinājuma ziņas.

Vairāk nav labāk

Katra kredītkarte, arī ar nelielu bilanci, ir kā atsevišķs aizdevums. Piecas kredītkartes ir pieci aizdevumi, tāpēc labāk ir viena kredītkarte ar lielāku limitu.

Rūpīgi jāizvērtē katra aizdevuma nepieciešamība, pat ja šis aizdevums nav liels. Ja ar laiku jums ir sapratne, ka tik liela summa kartes limitam nav nepieciešama, labāk to samazināt.

Pieteikumi un mērķi

Piesakieties aizdevumam tikai tad, kad tas tiešām ir nepieciešams un plānojat to izmantot. Katrs jauns aizdevuma pieteikums ietekmē kredītreitingu. Piemēram, 10 kredītu pieteikumi gada laikā ietekmēs kredītreitingu, jo tas liecina, ka izmisīgi meklējat iespēju aizņemties, un ar aizdevuma atmaksu varētu būt problēmas.

Izvēlieties arī vajadzībai piemērotāko aizdevuma veidu. Piemēram, studiju kredīts un kredītkarte no aizdevēja pozīcijām ir saprotamāk nekā divi patēriņa kredīti, no kuriem viens tiek izmantots studiju maksas segšanai.

Saprotami ienākumi

Kredītreitingu iespējams uzlabot, parādot aizdevējiem saprotamu un caurspīdīgu ienākumu struktūru. Neregulāri un neizprotamas izcelsmes ienākumi būtiski ietekmē kredītreitingu. Ieskaitījumi no radiniekiem vai skaidras naudas iemaksas nebūs pietiekošs pamats aizdevuma saņemšanai.

Sekojiet līdzi kredītreitingam

Pirms pieteikties aizdevumam, novērtējiet paši savu kredītspēju un arī noskaidrojiet kredītreitingu, piemēram, Kredītu informācijas biroja mājas lapā manakreditvesture.lv. Ja ir bažas, ka uzrādītais kredītreitings nepamatoti neatbilst gaidītajam, interesējieties personīgi. Iespējams, ka kādas saistības paši būsiet aizmirsuši, vai arī kāds cits atmaksāts aizdevums nebūs piefiksēts kā nokārtots.

Iespēju noskaidrot savu kredītreitingu cilvēki uztver gan kā provizorisku potenciālā kredīta saņemšanas apzināšanu, gan arī kā drošības spilvenu, kas rada apziņu, ka nepieciešamības gadījumā aizdevums būs pieejams.