No visa patērētā alus Latvijā uz vietas ražo mazāk nekā pusi

Pēdējos gados auguši patēriņam nodotie alus apmēri, it īpaši importa alum. Laikā no 2016.gada līdz 2018.gadam importa alus realizācijas apjomi Latvijā ir palielinājušies par 12%, ko var skaidrot ar "Aldara" un "Cido Grupas" alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju lojalitāti pret alus produkciju kopumā. Tikmēr Latvijā ražotā alus apjomi auguši nedaudz vairāk nekā par vienu procentu.

KP tirgus uzraudzībā arī secinājusi, ka alus izplatīšanas tirgū Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir audzis tirgus dalībnieku skaits un mainījušās to tirgus daļas.

No 2006.gada līdz 2008.gadam KP veiktajā tirgus uzraudzībā konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - "Aldari" un "Cēsu alu" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70%. Savukārt tirgus izmaiņu analīzē no 2016. līdz 2018.gadam KP konstatēja deviņu lielu tirgus dalībnieku - "Cēsu alus", "Cido grupas", "Aldara", "Tērvetes AL", "Bauskas alus", "Piebalgas alus", SIA “Duty free baltics", "Užavas alus" un "Valmiermuižas alus" darbošanos alus vairumtirdzniecības tirgū, kuru kopējā tirgus daļa veido teju 80% no kopējā tirgus.

Papildus KP uzraudzībā konstatēja, ka Latvijas patērētāji nesaņem informāciju par alus izcelsmes vietu uz alus pudeļu etiķetēm. KP ieskatā, šādu maldinājumu varētu novērst ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka uz etiķetes obligāti jānorāda alus ražotājvalsts.

KP arī secinājusi, ka ik gadu pieaug arī mazo alus darītavu popularitāte, tajā skaitā novērojams amatalus ("craftbeer") segmenta pieaugums. Alus izplatīšanas tirgus apjomi Latvijā 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu un 2016.gadu ir palielinājušies par 7,44%.

KP norāda, ka viens no tās veiktās tirgus uzraudzības mērķiem bija apzināt iespējamās konkurenci ierobežojošās barjeras alus vairumtirdzniecības tirgū, tai skaitā izplatīšanai viesnīcu, restorānu un kafejnīcu (HoReCa) un sabiedrisko pasākumu segmentā.

KP konstatēja, ka HoReCa segmentā pastāv objektīvas barjeras jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, ņemot vērā, ka klienti nereti izvēlas slēgt vienošanos ar vienu lielo alus darītavu par produkcijas piegādi. Tam ir vairāki iemesli - lielo alus darītavu pārstāvji izplata un piegādā plašu produkcijas sortimentu, kā arī lielāks pieprasījums HoReCa segmentā pēc lejamā alus. Tāpat secināts, ka klienti no lielām alus darītavām saņem inventāru, kas ir nepieciešams produkcijas realizācijai vai mārketingam.

Pasākumu organizētāji ir atvērti sadarbībai ar plašāku alus piegādātāju loku, ja vien tie spēj nodrošināt pietiekamu alus apjomu visu pasākuma laikā un tiem ir apmierinoša līdzšinējā pieredze un piedāvātā produkta cena, secinājusi KP. Tāpat pasākumu organizētāji vērtē, vai potenciālā sadarbības partnera zīmols sader ar pasākuma organizatoru pasākuma zīmolu.

KP ieskatā, pasākumu rīkotājiem, ņemot vērā apmeklētāju vēlmi izvēlēties daudzveidīgākus dzērienus, būtu jāizvērtē, cik pamatotas ir prasības noteikt nesamērīgi lielas dalības maksas alus piegādātājiem un kā tās ietekmē to iespējas piedalīties pasākumā. Tāpat būtu jānodala pasākuma sponsorēšana no alus produkcijas piegādes, nosakot, ka pasākuma sponsori neiegūst ietekmi pār produkcijas piegādātāju izvēli.

Lai veicinātu godīgu konkurenci alus izplatīšanas tirgū, KP iesaka izvērtēt iespēju tirgot alus produkciju internetā, veicot nepieciešamos drošības pasākumus.

Kopumā 816 respondenti KP sniedza informāciju par alus lietošanas paradumiem tās īstenotajā patērētāju aptaujā, kā arī KP ieguva informāciju no alus biedrībām, alus ražotājiem un alus importētājiem, mazajām alus darītavām, publisko pasākumu organizatoriem un HoReCa segmenta uzņēmumiem.