Eiropa aizliegs Krievijas finansējumu politiskajām partijām un fondiem

Aizlieguma mērķis ir "aizsargāt savienības politisko procesu integritāti, pasargāt savienības pilsoņus no manipulācijām un aizsargāt savienības iekšējās lietas no ļaunprātīgas iejaukšanās," teikts sankciju projektā.

ES dalībvalstu valdības varēs pieļaut izņēmumus, bet ar nosacījumu, ka tie nekādā veidā netraucē demokrātiskajiem procesiem savienībā, un par katru atkāpi būs jāziņo Eiropas Komisijai (EK).

ES valstis tiks arī mudinātas apmainīties ar informāciju par sodiem, kas piemēroti par aizlieguma pārkāpumiem.

Mērķis ir novērst nepilnības, kas palikušas pēc iepriekšējām sankcijām, kas jau aizliedza Krievijai lobēt ES un izplatīt propagandu.

Čehija martā paziņoja, ka tās izlūkdienests sagrāvis Maskavas finansētu tīklu, kas izplatīja Krievijas propagandu un baudīja ietekmi visā Eiropā, tai skaitā Eiropas Parlamentā (EP). Grupējums izmantoja Prāgā bāzēto ziņu vietni "Voice of Europe", lai izplatītu informāciju, kuras mērķis bija atturēt Eiropas Savienību no palīdzības sūtīšanas Ukrainai.

Saistībā ar šo lietu Čehijas un Polijas izlūkdienesti pārtvēra kukuļus desmitiem tūkstošu eiro vērtībā.

Saskaņā ar daļēji atslepenoto ASV izlūkošanas informāciju, kas izgaismoja problēmas plašo mērogu, Krievija no 2014. līdz 2022.gadam iztērējusi aptuveni 280 miljonus eiro ārvalstu politiskajām partijām vairāk nekā 24 valstīs.

Jaunajā sankciju paketē paredzēti arī ierobežojumi Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportam no ES ostām un aizliegums ES ostām uzņemt kuģus, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, kā arī aizliegums tirgot zagtus Ukrainas mākslas darbus. Plānots arī pastiprināt spēkā esošos ES ierobežojumus Krievijas aviācijai un Krievijas hēlija un dažādu minerālu importam.

Vienošanās par 14.sankciju kārtu varētu tikt panākta līdz jūlijam, kas nozīmē, ka tās nekādi nepalīdzēs apturēt Krievijas iejaukšanos jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

ES dalībvalstu nesaskaņas attieksmē pret Maskavu izgaismojās vakar, kad sešas valstis piedalījās Krievijas diktatora Vladimira Putina "inaugurācijas" ceremonijā.

Francija, Kipra un Grieķija nosūtīja savus vēstniekus. Slovākija nosūtīja pilnvaroto lietvedi, un arī Ungārija un Malta nosūtīja diplomātus, ziņoja ES avoti. Pārējās ES valstis nenosūtīja savus pārstāvjus uz Putina "inaugurāciju".

"Mēs vēlamies uzturēt normālas diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Tomēr Beļģija piekrīt Eiropas Savienības nostājai attiecībā uz [Krievijas] prezidenta vēlēšanām marta vidū," norādīja ES prezidējošās valsts Beļģijas diplomāts.

Runājot par sešām ES valstīm, kas otrdien tomēr piedalījās Kremļa pasākumā, ES diplomāts sacīja: "Tas ir skumji, ka pēc divu gadu pilnvērtīga kara Ukrainā mēs joprojām nespējam parādīt vienotu fronti pret Putinu."