Rīgas dome: Valdības lēmumu dēļ nākamgad pilsēta zaudēs 116,6 miljonus eiro

Kā aģentūrai LETA norādīja Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvji, valdības ziņojums par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam paredz Satiksmes ministrijai (SM) novirzīt 30,5 miljonus eiro, kuri bija paredzēti Rīgas pašvaldības infrastruktūras projektiem.

Proti, SM paredzēts novirzīt 23 miljonus no Kohēzijas fonda finansējuma, kas tika plānots Austrumu maģistrāles izbūvei, kā arī 7,5 miljonus eiro no Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūvei paredzētās naudas.

Vēl 38 miljonus eiro valsts plāno iekasēt no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas, lai kompensētu zaudējumus, kas fiskālajai telpai radušies, uzskaitē iekļaujot SIA «Rīgas satiksme».

Savukārt 30,2 miljonus eiro dome zaudēšot, balstoties uz Finanšu ministrijas ieceri mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, un saistībā ar izmaiņām speciālajā dotācijā.

Tāpat sešus miljonus pašvaldībai būs jāiegulda 1.-4.klašu skolēnu ēdināšanas nodrošināšanai, kā to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas iecere.

Vietvarā arī pauda, ka 11,9 miljoni eiro tikšot zaudēti, balstoties uz ieceri, kas paredz paaugstināt maksimālo neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī paaugstināt augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs aģentūrai LETA pauda satraukumu par ieceri SM pārdalīt 30,5 miljonus eiro, jo bez attiecīgo projektu realizācijas, viņaprāt, Rīgā iestāsies attīstības krīze.

«Austrumu maģistrāle ir vitāli nepieciešama projekta „Rail Baltica“ īstenošanai un 2022.gadā tai bija jābūt gatavai. Tieši šajā gadā „Rail Baltica“ pilnībā nobloķēs Krasta ielu, bet Ķengaraga, Vecmīlgrāvja un citu apkaimju iedzīvotājiem nebūs iespēju nokļūt centrā,» potenciālo situāciju iezīmēja Rosļikovs.

Pēc viņa teiktā, arī Torņakalna multimodālā centra izbūve ir viens no «Rail Baltica» projekta atslēgas punktiem, jo tur paredzēta stacijas izbūve. «Kur tieši iedzīvotāji atstās savus transportlīdzekļus bez šī projekta — pļavā?» taujāja domnieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka bez attiecīgo projektu realizācijas, pašvaldība neizpildīs tos rādītājus, kas tas jāsasniedz saskaņā ar piešķirto Eiropas Savienības finansējumu, kas nozīmē, ka pašvaldībai kā soda nauda Eiropai būšot jāatgriež vēl vismaz 22 miljoni eiro.

«Man šķiet, ka SM to dara apzināti, ka viņi grib neapmierinātus rīdziniekus un „korķus“. Pilsētas centrs nobloķēsies pilnībā, ja mums šo naudu atņems,» sacīja Rosļikovs.

Pēc viņa teiktā, pašvaldība jau ir gatava sākt Austrumu maģistrāles izbūvi, taču tagad neesot skaidrs, par kādiem līdzekļiem. «Domei var pārmest dažādu projektu kavēšanu, bet, sākot tos realizēt, mēs vismaz dotu cerību, ka līdz 2022.gadam viss būs kārtībā. Satiksmes ministrija tikmēr nepiedāvā neko,» sprieda domnieks.

Arī citi par finansēm atbildīgie Rīgas domes pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka šāda līdzekļu pārdale atsauksies uz pašvaldības budžetu.

«Grūti prognozēt, par kādiem izdevumiem deputāti izšķiries, jo pašvaldībai uzdotās obligātās funkcijas ir jāpilda — pedagogu, sociālo darbinieku, aprūpētāju algas jāmaksā un sociālā palīdzība jāsniedz. Šīm prioritātēm izdevumu samazinājums nav paredzēts, tomēr visiem pārējiem uzturēšanas izdevumiem samazinājums varētu sasniegt 15% līdz 20%,» pauda domes pārstāvji.

Tomēr, pēc viņu teiktā, arī ar uzturēšanas izdevumu samazinājumu varētu nepietikt. Jāizšķiras būšot par brīvprātīgajām iniciatīvām, piemēram, brīvpusdienu nodrošināšanu visiem izglītojamajiem. Tāpat vārētu diskutēt par «Rīgas satiksmes» biļešu cenu un atlaižu pārskatīšanu, kur ietekme arī ir apmēram 25 miljoniem eiro, sprieda pašvaldības pārstāvji.

Pēc viņu teiktā, lai kā pašvaldība ekonomētu uz ikdienas izdevumiem, samazinājuma apjoms esot pārāk būtisks, «nemaz nerunājot par to, ka samazināsies pašvaldības iespējas investēt ne tikai satiksmes infrastruktūrā, bet tiks bremzēta arī citu iecerēto projektu īstenošana».

Kā ziņots, SIA «Rīgas satiksme» radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu valdība plāno kompensēt, par labu valstij vairāk pārdalot Rīgas domes iekasētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, uz kuras pamata tiek apkopota statistika par Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālajiem radītājiem, «Rīgas satiksme» ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruktu par 72 miljoniem eiro.