Ekonomists: uz būtisku Latvijas eksporta izaugsmi šogad cerēt nevar

Maijā preču eksporta vērtība ir kritusies par 2,6%, savukārt importa vērtība augusi par 8,6%. Savukārt gada pirmajos piecos mēnešos eksports ir palielinājies par 2,1%, bet imports par 7,9%.

«Maija rezultāts ir visai neizteiksmīgs, kaut kopumā apjomi vairumā nozaru uzrāda labu pieaugumu. Aci piesaista četras nozares. Milzīgs kritums uzrādās mehānismiem un to ierīču eksporta apjomos — par 47,3%. Tas, visticamāk, ir globālās izaugsmes palēnināšanās un attiecīgi reeksporta apjomu krišanās iemesls. Tāpat nozīmīgs kritums vērojams dzelzs un tērauda produkcijai — par 17,5%, kur negatīvo lomu nospēlē globālās rūpniecības vājums,» skaidroja Gašpuitis.

Ekonomists piebilda, ka saglabājas apjomu samazināšanās kokrūpniecības eksportā, kas, sekojot būvniecības cikla norietam Eiropā, tai skaitā Skandināvijā un attiecīgi arī sekojošais cenu atslābums, varētu turpināties arī gada otrajā pusē. Tāpat uzrāviens, ko dzina uzkrājumu veikšana «Brexit» scenārijam, varētu būt sevi izsmēlis, pieļāva Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka pērn viens no eksporta izrāviena kaldinātājiem bija alkohola eksports, īpaši uz Krieviju. Alkohola kāpums gada pirmajos trīs mēnešos turpinājās, taču straujš kritums ir aizsācies aprīlī un maijā, pavelkot uz leju arī kopējos rādītājus. Visticamāk, pēc rekordaugstu apjomu sasniegšanas, notiek to normalizēšanās, taču Krievija turpinās būt šī produkta viens no galvenajiem galamērķiem, sacīja Gašpuitis. Gada piecos mēnešos gan alkohola kopējais eksports, gan eksports uz Krieviju joprojām ir plusos, attiecīgi 4,8% un 0,6%.

«Par to, ka situāciju pārlieku dramatizēt nevajadzētu, signalizē Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu skatījums uz eksporta pasūtījumiem turpmākajiem trīs mēnešiem. Pēc lejupslīdes pirmajos gada mēnešos, jūnijā tas ir atgriezies pērnā gada līmenī. Taču kopējo eksporta apjomu izmaiņas koriģēs starptautiskās tirdzniecības plūsmas un attiecīgi reeksports. Jāsagaida arī rudens un jācer, ka Latvijā izdosies laba graudaugu raža. Tas ļaus pietiekami būtiski uzlabot kopējos eksporta apjomus,» sacīja Gašpuitis.

Ekonomists norādīja, ka globālais jaunu eksporta pasūtījumu indekss ir noslīdējis no 49 līdz 48,8 punktiem, kas atbilst pasaules tirdzniecības gada pieaugumam ap 1%. Eksporta pasūtījumu tendences un mērogs norāda, ka pie vainas ir globālā pieprasījuma vājināšanās, ko pastiprina tirdzniecības karu ietekme. Pēc pieauguma martā par 0,8%, aprīlī globālās tirdzniecības apjomi samazinājās par 0,7%.

«Vājais veikums lielā mērā balstās strauji augošo valstu eksporta kritumā. Arī alternatīvie pasaules tirdzniecības indikatori — jūras un gaisa kravu pārvadājumu indeksi uzrāda visai nepārliecinošu ainu. Turklāt apsteidzoši rādījumi neliecina par drīzas atgūšanās iespējām. Arī vēsturiskās kopsakarības rāda, ka gada otrajā pusē globālajā tirdzniecībā dominēs stagnācija,» piebilda Gašpuitis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šā gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6%, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6%.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4% līdz 42,8%.