Šogad ir pēdējais gads, kad darbojas līdzšinējais “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns".

“Neapsvērtu neko” – aptaujāto vidū šis ir bijis vispopulārākais atbilžu variants.

Jāpanāk, ka vismaz 70% uzaicināto sieviešu veic dzemdes kakla skrīninga izmeklējumus.

Ikviena sieviete vecumā no 50 gadiem tiek aicināta sameklēt sev tuvāko mamogrāfu.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

Latvijā saslimstība ar vēzi ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Iedzīvotāju atsaucība un interese veikt krūts un kolorektālā jeb zarnu vēža skrīningu Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem ir zemāka. ES mērķis ir panākt, lai līdz 2025.gadam krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža profilaktiskās pārbaudes veiktu 90% cilvēku, kas ietilpst vecuma grupās, kurām ieteicams veikt šādas pārbaudes, informēja Nacionālais veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.

Gados vecāki cilvēki ir vairāk pakļauti vēža attīstībai, tā atzinusi Onkoloģijas institūta ārste Jūlija Vakhabova.

Turpinot onkoloģijas kā vienas no veselības nozares prioritārajām jomām attīstību un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu onkoloģijas pacientiem, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai (PSKUS) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai (BKUS) tiks izveidota vienota datu platforma par onkoloģijas pacientiem un viņu medicīniskajiem datiem. Pacienta datu apmaiņas platformas ieviešanu lielākajās slimnīcās Latvijā finansēs no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem, informē Veselības ministrija Komunikācijas nodaļa.