Pagājušās nedēļas salnu dēļ Zemgalē varētu samazināties ābolu un skābo ķiršu raža, jo salnas reģionu piemeklēja ābeļu ziedēšanas perioda sākumā un skābo ķiršu pilnziedā, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Savukārt bumbierēm un saldajiem ķiršiem Zemgalē pagājušajā nedēļā ziedēšanas periods tuvojās noslēgumam, tāpēc salnām nevajadzētu radīt lielu ietekmi uz šo augļu koku ražas apjomiem, norādīja biedrības valdes priekšsēdētājs.
"Pēdējās vēsās naktis visvairāk lika satraukties dārzkopjiem un augļkopjiem - šādas temperatūru svārstības var būt liktenīgas gan ārā iznestiem dēstiem, gan ziedošiem augļukokiem un ogu krūmiem," akcentēja Lazdiņš.
Viņš norādīja, ka Vidzemes pusē kartupeļu audzētāji gaida siltākus laikapstākļus, jo vietām no mitruma un aukstuma agro stādījumu vagās jau manāmi puvuši kartupeļi. Tāpat Vidzemes reģiona zālāju audzētāji atzīmēja, ka salnās nedaudz apsalusi arī kamolzāle.
Savukārt Kurzemes reģionā salnu stress bija izteikti vērojams ziedošam rapsim, kas no rīta bija noliecies. Lazdiņš atzīmēja, ka salnu postījumus rapša pumpuriem būs iespējams novērtēt tuvākajās dienās, piebilstot, ka salnas rapšu ziedēšanas laikā saimniekus ietekmē jau vairākus gadus pēc kārtas, bet kukaiņu, tostarp krustziežu smecernieka un spīduļa, postījumi rapsī šobrīd daudz lielāki nekā salnu bojājumi.
Tāpat viņš norādīja, ka Kurzemē nedaudz apsaluši ir kvieši, kuri atradās kūdrainākās un mitrākās ielejās. Tomēr šo bojājumu ietekmi uz ražu vēl nevar apzināt. Savukārt vasarājiem, izteikti pupām un lupīnām, augsnes temperatūras bijušas pārāk zemas, kā arī iesētajai kukurūzai mitrums ir bijis pietiekošs, bet nav bijis pietiekošs siltums.
Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils aģentūrai LETA norādīja, ka salnu periods šobrīd joprojām turpinās, tāpēc kopējos bojājumus varētu apzināt aptuveni maija beigās.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 826 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. Tā mērķis ir, apzinoties atbildību par lauku vidi, veicināt lauku labklājību, nodrošinot klientiem pieejamību zināšanām, konsultācijām un citiem ar nozari saistītiem pakalpojumiem.