Lielākā daļa ražas Latvijā ir novākta, ziņo Zemnieku saeima

Viņa piebilda, ka ir reģioni, kur vēl 10-30% ražas ir jānovāc. Lielākoties lauksaimniekiem atlicis novākt vasaras kviešus, vasaras rapsi un auzas. Tāpat vēl nav sākusies pupu un griķu vākšana.

Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka šogad situācija reģionos ir krasi atšķirīga. Ja Zemgalē lauksaimnieki lielākoties izjūt sausuma sekas, tad citviet, kur nokrišņu bijis vairāk, tehnika grimst zemē un tiek vākta galvenokārt slapja raža.

"Zemnieku saeimas" pārstāve arī norādīja, ka, tā kā lielākoties zemnieki labību vāc mitru, ražas vākšana norit lēni. Latvijā pietrūkst kalšu jaudas, tāpēc tie zemnieki, kam ir savas kaltes, vāc tikai tik daudz, cik var izkaltēt. Arī kooperatīvos šogad veidojās sastrēgumi uz kaltēm.

Dzelzkalēja-Burmistre skaidroja, ka optimālais graudu mitruma līmenis ir 14%, bet šogad novāktajiem graudiem mitruma līmenis bijis 20-22% robežās. Ja parasti kaltēšanas procesā mitruma līmeni samazina par aptuveni 4%, tad šogad tas jāsamazina par 6-8%, tādējādi zemniekiem palielinot izmaksas.

Savukārt, runājot par sējas darbiem, viņa stāstīja, ka ziemas rapsi lauksaimnieki jau ir iesējuši. Lai gan daļai lauksaimnieku lēnie ražas darbi iekavēja sēju, šī nedēļa bija pēdējais laiks sēšanai, jo, lai veiksmīgi pārziemotu, rapsim jāpaspēj rudenī pietiekami attīstīties.

Dzelzkalēja-Burmistre arī piebilda, ka tā kā graudu sēklas cena korelē ar graudu cenu, kas šogad ir samazinājusies, arī sēkla ir nedaudz lētāka nekā pērn.

Lai gan "Zemnieku saeimas" pārstāve norādīja, ka par ražas apjomiem spriest vēl pāragri, viņa piebilda, ka pēc lietavām augusta sākumā lielākajai daļai nokulto graudu ir lopbarības kvalitāte.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība - 54%, piena lopkopība - 38%, citas nozares - 8%) un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.