Organizācijas pārstāvji norāda, ka vasarāju graudaugi visā Latvijā galvenokārt ir nokulti. Neskatoties uz labo graudu kvalitāti un ražas līmeni, ietekmi uz ražas potenciālu atstājis atšķirīgais mitruma nodrošinājums dažādos reģionos, kā arī Zemgali negatīvi ietekmēja lietusgāzes un vētra.
LLKC pārstāvji atzīmē, lai gan graudaugi pavasarī saceroja labi, iestājoties sausam un karstam laikam, augi neattīstīja visus sacerojušos stiebrus, samazinot vasarāju potenciālo ražas līmeni. Vidzemē un Latgalē auzām skarās bija mazāk graudu, bet Kurzemē un Latgalē vasaras kviešiem sausuma ietekmē veidojās sīkāki graudi. Tāpēc daudzviet graudu kvalitāte neatbilda pārtikas kvalitātes prasībām. Savukārt Zemgalē jūlija lietusgāzes un vētra saveldrēja vasarāju sējumus, apgrūtinot ražas novākšanu.
Tāpat LLKC pārstāvji min, ka vēlāk sētie vasaras rapši patlaban ir labi attīstījušies un sazarojuši, veidojot labu ražas potenciālu visos reģionos.
LLKC augkopības speciālists Andris Skudra atzīmē, ka ļoti labvēlīgs šis gads bijis griķiem, jo tie saņēma pietiekamu mitrumu un siltumu, nodrošinot labu ražas potenciālu. Sējumi izskatās augstražīgi un daudzviet augi sasnieguši vairāk nekā viena metra augumu, un turpina ziedēt.
Tāpat klimatiskie apstākļi lielākajā daļā valsts reģionu bija labvēlīgi kartupeļu attīstībai un bumbuļu veidošanai, tomēr Zemgalē, kur spēcīgās lietavas jūlija beigās applūdināja kartupeļu stādījumus, bumbuļu raža tika pilnīgā sabojāta un tie sapuva.
LLKC augkopības speciālistu augustā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vasaras kviešu ražība varētu būt 3,4 tonnas uz hektāru, auzu - 2.9 tonnas uz hektāru, vasaras miežu - 2,8 tonnas uz hektāru, vasaras rapša - 1,6 tonnas uz hektāru, griķu - 1,2 tonnas uz hektāru, bet kartupeļu - 20,6 tonnas uz hektāru.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri