Medijpratība ir zemāka mazākumtautību iedzīvotāju un senioru vidū, secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.

Līdz 10% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir nosūtījuši kādai masu medija redakcijai vai mediju ētiku uzraugošām institūcijām vēstuli, e-pastu vai komentāru, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.

Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) ir sniegusi atzinumu par oktobra sēdē skatīto sūdzību par "Delfi TV" raidījumu, kā arī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Kultūršoks" epizodi.

Augsti prioritārs medijpratībā izglītojošo pasākumu temats ir uzticamu resursu atpazīšana, jo daļa iedzīvotāju pat reālu saturu atzīst par viltotu un neuzticamu, tostarp, neuzticētos Aizsardzības ministrijas e-pasta adresei vai "Facebook" lapai, secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.

Diskriminācijas jautājumi Latvijas medijos ir plaši izplatīti, daudzpusīgi, taču pats diskriminācijas jēdziens bieži tiek lietots nepareizā kontekstā - gadījumos, kas nav uzskatāmi par diskrimināciju, bet gan raksturo cilvēka neapmierinātību ar notiekošo, izriet no Tiesībsarga pētījuma par diskriminācijas jēdziena lietojumu medijos.

"Latvijas pasts" abonēšanai piedāvā 24 laikrakstus latviešu valodā, 18 laikrakstus krievu valodā, 153 žurnālus latviešu valodā, 30 žurnālus krievu valodā, 43 novadu preses izdevumus un 175 ārvalstu preses izdevumus.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nepārskatīs topošā vienotā VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu sastāvu un algas apmēru, pauda SEPLP pārstāve Sandra Baltruka.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Kultūras ministrijas izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.-2027.gadam ir tikai starta signāls, jo par reālajām iespējām īstenot dokumentā definētos mērķus varēs spriest tad, kad būs redzams īstenošanas plāns, aģentūrai LETA pauda VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.