Priede: Mediju politikas pamatnostādnes ir tikai starta signāls

Pēc viņa teiktā, ir jāredz, kādi praktiskie soļi plānoti un ar kādām metodēm paredzēts pārvarēt izaicinājumus. Tāpat svarīgs esot gribas jautājums.

"LTV ieskatā pamatnostādnes ir tikai starta signāls. Problēmas ir definētas, mērķi uzstādīti, tālākais būs atkarīgs gan no pieejamā finansējuma, gan no iesaistīto pušu patiesās gribas īstenot rīcības plānu," savu pārliecību pauda Priede.

Taujāts, kā viņš vērtē KM ieceri līdz 2027.gadam izstrādāt jaunu Mediju likumu, Priede sacīja, ka Mediju likums ir novecojis, jo tajā ietvertās normas netiek līdzi tehnoloģiskajai attīstībai, kas notikusi medijos. "Likums šobrīd vairs neaptver daudzveidīgo mediju ekosistēmu, tāpēc ir nepieciešams jauns, mūsdienīgs nozari regulējošs tiesību akts," uzskata LTV valdes priekšsēdētājs. Vienlaikus, viņaprāt, jāņem vērā, ka mediji personificē ceturto varu, līdz ar to likumā ietvertajām normām jābūt rūpīgi apdomātām, precīzām un pamatotām.

Pēc Priedes domām, ņemot vērā likuma sarežģītību, 2027.gada termiņš ir reāls, taču LTV priecāsies, ja izstrādi izdosies pabeigt ātrāk.

LTV pozitīvi vērtē, ka Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.-2027.gadam ietverta atsauce uz regulu "Eiropas Mediju brīvības akts", apņemoties pielāgot Latvijas tiesību aktus un ieviest tajos mediju nozarei būtiskas normas, kas cita starpā skars arī sabiedriskos medijus. "Piemēram, jaunajā tiesību aktā uzmanība pievērsta sabiedrisko mediju neatkarībai. Tāpat tajā iekļautas norādes, ka sabiedriskie mediji būs jāfinansē, izmantojot pārredzamas un objektīvas procedūras, turklāt finansējumam jābūt ilgtspējīgam un paredzamam," sacīja Priede.

Vēl LTV pozitīvi vērtē to, ka pamatnostādņu rezultatīvajos rādītājos iekļauti "Reportieri bez robežām" 2023.gada Preses brīvības indeksa Latvijas dati, proti, Latvija ar 83,27 punktiem ir 16.vietā pasaulē, kā arī definēts mērķis sasniegt 85 punktus un iekļūt TOP 10 valstu vidū. LTV ieskatā īpaši būtisks ir Preses brīvības indeksa ziņojumā ietvertais vēstījums Latvijai, kurā minēts, ka "žurnālisti strādā diezgan brīvā un drošā vidē, taču uzticamas un plurālistiskas informācijas pieejamība, īpaši krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, ir bijusi nopietna problēma".

"Mūsuprāt, šis starptautiskās žurnālistu tiesību organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājums jāņem vērā, izstrādājot pamatnostādņu īstenošanas plānu 2024.-2027.gadam," pauda Priede.

Komentējot sabiedrisko mediju finansējuma modeli, Priede sacīja, ka pamatnostādnēs saskatāma apņemšanās mainīt pašreizējo sabiedrisko mediju finansējuma modeli, tomēr tās vēl nesniedz skaidru redzējumu, ko tieši plānots darīt.

LETA jau vēstīja, ka jaunās Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes ir vērstas uz sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšanu, vietējo mediju stiprināšanu, kā arī žurnālistu drošības un prasmju veicināšanu, liecina politikas dokumenta projekts.

Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādā Kultūras ministrija, sadarbojoties ar mediju nozares profesionāliem un citām institūcijām.

Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes nosaka valsts mediju politikas pamatprincipus, mērķus, prioritātes un veicamos uzdevumus konkrētā laika periodā, kā arī papildina un turpina citos tematiski saistītos valsts politikas plānošanas dokumentos paredzēto attīstības perspektīvu. Pamatnostādnes veidotas sinhronizējot tās ar valdības rīcības plāna mediju politikas virzieniem, un ir turpinājums 2016.-2020.gada Mediju politikas pamatnostādnēm.

Pēdējās mediju politikas pamatnostādnes tika izstrādātas 2016.-2020.gadam.