Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pagājušajā gadā algā nopelnījis 43 387 eiro, kas ir par apmēram 17,28% mazāk nekā 2022.gadā, kad viņš saņēma 52 452 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Tāļa Juhnas ienākumi pērn sasnieguši 168 551 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Bijušais partijas "Vienotība" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Par nodarītajiem zaudējumiem, nemaksājot darbaspēka nodokļus jeb nodokļus no algām, 2023.gadā kriminālvajāšanas sākšanai ir nodoti 36 kriminālprocesi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šodien stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem minimālā mēneša darba alga Latvijā tiek palielināta no 620 uz 700 eiro.

Valdība otrdien pieņēma Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu ārstniecības personām, lai īstenotu darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpē strādājošajiem, kam kopumā tiks novirzīti 71,33 miljoni eiro 2024.gadā un turpmāk ik gadu.

Nākamgad algu kāpums turpināsies, taču to pieauguma temps mazināsies, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.