Patvertņu ierīkošanai 570 objektos novirza ap 22 miljonus eiro ES finansējuma

Valdība rīkojumā iekļauti 570 objekti, no kuriem 453 ir pašvaldību īpašumā un 117 valsts īpašumā, kuriem paredzēts piešķirt ERAF finansējumu, lai pārbūvētu vai atjaunotu esošās telpas, pielāgojot tās trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

No pašvaldību īpašumā esošajiem objektiem Kurzemes plānošanas reģionā paredzēts finansējums 65 patvertņu ierīkošanai, Latgales - 60, Vidzemes - 66, Zemgales - 55 un Rīgas plānošanas reģionam - 207 patvertņu ierīkošanai.

Lai saglabātu pasākuma finansējuma elastības iespējas un veicinātu pasākuma finansējuma saņēmējus ievērot saimnieciskuma, efektivitātes un lietderības principus, rīkojuma projekts paredz iespēju finansējuma saņēmējiem pieejamā finansējuma ietvaros pielāgot un aprīkot arī papildu objektus.

Šajā rīkojumā ietvertais objektu saraksts atvieglos pasākuma īstenošanu, proti, Centrālai finanšu līgumu aģentūrai ļaus pēc iespējas agrāk uzsākt ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, lai veicinātu ātrāku un vienkāršāku pasākuma finansējuma pieejamību finansējuma saņēmējiem, un radīs vienotu, skaidru izpratni finansējuma saņēmējiem par atbalstāmajiem objektiem un mērķiem.

Lai varētu saņemt ERAF finansējumu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) ir izstrādājusi pasākuma īstenošanas noteikumus. Noteikumos ir definētas prasības projektu iesniedzējiem, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un citu projektu īstenošanas nosacījumi.

Pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka objektos tiek nodrošinātas vismaz minimālās funkcionālās prasības, kas iekļautas VUGD izstrādātajās vadlīnijās par minimālajām prasībām trešās kategorijas patvertnes ierīkošanai. Tāpat arī finansējuma saņēmējam pēc projekta pabeigšanas jānodrošina patvertnes uzturēšana, lai katastrofas, militāra iebrukuma vai kara draudu gadījumā cilvēki varētu iekļūt patvertnē un izmantot to.

Lai nodrošinātu ERAF finansējuma izmantošanu atbilstoši Eiropas Komisijas noteikumiem, valdība apstiprināja arī Finanšu ministrijas izstrādātos Eiropas Savienības fondu programmas 2021.-2027.gadam vidusposma grozījumus. Grozījumi cita starpā paredz arī finansējuma pārdali civilās aizsardzības pasākumiem - tostarp patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai. Šie grozījumi tiks iesniegti apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

Šobrīd VUGD ir apsekojis vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību objektu un atzinis par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem vairāk nekā 1600.

Paredzētais finansējums 570 objektiem ir sākuma posms, un notiek sarunas par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansējuma piesaisti tālākai patvertņu tīkla attīstībai. ERAF finansējums ir pieejams, pateicoties arī citu nozaru atbalstam, kas ļāva iepriekš citām programmām atvēlētos līdzekļus novirzīt patvertņu ierīkošanai.

Jau ziņots, ka Saeima 30.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai kara vai katastrofas gadījumā.

Patlaban nav spēkā esoša Latvijas normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta vai katastrofas gadījumā.

Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.

Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Pirmās kategorijas patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Savukārt trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Likumprojekts paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.

Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, būvējot no jauna daudzdzīvokļu mājas ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, stacionārās ārstniecības iestādes un citas publiskās ēkas ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem.

Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.