Viņa uzsvēra, ka LSM ir kritiskā infrastruktūra, tāpēc tas ir drošības jautājums, un ir skaidrs, ka Baltkrievijas, Krievijas pilsoņi nedrīkst būt tajā nodarbināti. "Šajā mediju organizācijā, ar piekļuvi IT sistēmām un citiem kritiskās infrastruktūras resursiem, trešo valstu pilsoņi strādāt nedrīkst," skaidroja viņa.
LSM pašreiz ir nodarbināti arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, nepilsoņi, tomēr tādu neesot daudz. Zūzena pauda, ka tālāka viņu nodarbināšana LSM ir konceptuāls jautājums. "Es teiktu tā - Latvija ir brīva un neatkarīga valsts jau vairākas desmitgades. Un tad ir jautājums, kādēļ šie cilvēki nav izdarījuši izvēli, kādas valsts pilsonis katrs konkrētais cilvēks vēlas būt," teica Zūzena.
Ja ir sākts naturalizācijas process, tas esot cits stāts, tomēr, pēc Zūzenas domām, ir pienācis laiks izvēlēties. "Īpaši jau pēc 2022.gada, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Manuprāt, tas ir jautājums, par kuru katram būtu jābūt skaidrībai," uzsvēra viņa.
Jautājums par nepilsoņu tālāku nodarbināšanu LSM vēl tiek pētīts, un tas ir tikai viens no daudzajiem sarežģītajiem apvienotā medija dienas kārtības jautājumiem. "Ja jūs man jautājat nevis juridisko, bet konceptuālo nostāju, kas ir arī valdes nostāja, tad tas jautājums ir, vai un kāpēc katrs konkrētais darbinieks nav pārliecināts par to, ka viņš vēlas būt Latvijas pilsonis," sacīja Zūzena.
Precīzu LSM nodarbināto skaitu gan viņa neatklāja, tomēr viņu īpatsvars no kopumā aptuveni 860 darbiniekiem esot neliels.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri