• Daira,
  • Dairis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas īpašumu attīstītājs: Euribor līderpozīcijas pamazām zaudē (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 19:21, 18.06.2024


Rudenī iedzīvotāju vēlme pārkreditēties augs, saasinot konkurenci starp bankām.


Latvijas Bankas ekonomikas izaugsmes prognozes nav spožas.

Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem, pauž Latvijas ekonomists, īpašumu attīstītājs Mareks Kļaviņš.

Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, šobrīd nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pieņēmusi lēmumu par Euribor procentu likmes samazināšanu par 0,25%. Šāda lejupslīde, lai arī visai niecīga, tomēr ļāvusi atviegloti uzelpot pēc tam, kad likme kāpusi vairāku gadu garumā un sasniegusi visaugstāko punktu - 4% - 2023.gada septembrī. Kaut arī straujš likmes kritums tuvākajos mēnešos netiek prognozēts, kopumā tendence ir labvēlīga. Tā ir lieliska ziņa visiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar hipotekārā kredīta atbalstu vai jau maksā ikmēneša kredīta maksājumu. Proti, vidusmēra patērētājam vairs nevajadzētu izjust smacējošas bažas - ko nesīs rītdiena. Savukārt tie, kuri ilgstoši atlikuši jauna mājokļa iegādi, cerot uz labākiem laikiem, beidzot tos sagaidījuši, jo paļauties, ka Euribor likme tuvāko gadu laikā sasniegs kādreizējo 0% vai pat zemāku slieksni, ir visai naivi. Kā prognozē finanšu analītiķi, tā, visticamāk, noslīdēs līdz aptuveni 2% robežai.

Kā nepalikt ar tukšām rokām?

Tomēr galvenais nekustamo īpašumu tirgus atveseļošanās faktors nav procentu likmes, bet gan pircēju finansiālās stabilitātes sajūta, domājot par nākotni. Ja savulaik klienti jaunos dzīvokļus kā karstus pīrādziņus izķēra jau būvniecības stadijā, tad pēdējā gada novērojumi liecina, ka tendences krasi mainījušās: ap 80% pircēju dod priekšroku gatavo dzīvokļu iegādei, izvēloties uzņemties saistības uzreiz, nevis plānojot vienu no savas dzīves lielākajiem pirkumiem attālā nākotnē.

Klienti šobrīd nostādīti visai izdevīgā pozīcijā - gatavos dzīvokļus jaunajos projektos var aplūkot ne tikai "uz papīra", bet arī reālajā dzīvē - izstaigāt, novērtēt, aptaustīt un tikai tad iegādāties. Tomēr jāņem vērā, ka izvēles iespējas nav bezgalīgas. Latvijas Bankas ekonomikas izaugsmes prognozes nav spožas, un nekustamā īpašuma attīstītāji šobrīd izjūt to, ko varētu saukt par piesardzīgu optimismu: turpinās darbs pie iesāktajiem projektiem, bet skats nākotnē vēl nav tik saulains, lai strauji uzsāktu jaunu māju un kvartālu būvniecību. Tas nozīmē - tiem, kuri plāno turpināt nogaidīt ar īpašuma iegādi arī turpmāk, var nākties palikt ar garu degunu, jo gatavo mājokļu skaits strauji sarūk, bet jauni piedāvājumi rindā nestājas.

Spītējot augstajām procentu likmēm, pircēji, kuri jūtas pietiekami pārliecināti par savu finansiālo drošību nākotnē un saskata ilgtermiņa ieguvumus, steidz izmantot labvēlīgo situāciju un nekustamā īpašuma attīstītāju īpašos piedāvājumus, piemēram, bezmaksas stāvvietas, virtuves iekārtas un citus bonusus, kas, kopējai finansiālajai situācijai kļūstot prognozējamākai, visticamāk, vairs netiks piedāvāti. Arī bankas turpina cīņu par klientiem ar izdevīgiem piedāvājumiem, tā kompensējot Euribor pieaugumu.

Vai gaidāmi pārsteigumi?

Nekustamā īpašuma tirgu pārskatāmā nākotnē varētu ietekmēt ar energoresursu cenām saistīti inflācijas pārsteigumi, kaut arī pašlaik straujas svārstības nav gaidāmas. Krietni lielāks risks ir neparedzamā ģeopolitiskā situācija Ukrainā un arī citviet pasaulē. Pat ja ikdienā to tieši neizjūtam, pie mums nonāk arī Tuvo Austrumu atbalss, piemēram, karadarbība Izraēlā nozīmē, ka kuģi, izvairoties šķērsot Suecas kanālu, met pamatīgu līkumu gar Āfrikas krastiem, kas ievērojami sadārdzina jūras pārvadājumu un sūtījumu izmaksas. Savukārt klimata pārmaiņu ietekme uz ražas apjomu var veicināt pārtikas cenu pieaugumu, kas neizbēgami atstātu būtisku iespaidu uz citām tautsaimniecības jomām.

Par spīti riskiem jāsecina, ka Euribor savas līderpozīcijas nozares un tirgus virzīšanā pamazām zaudē. Mājokļa kredīta saistības vairums cilvēku uzņemas uz 20 un vairāk gadiem, kuru laikā mērenas Euribor likmes svārstības ikmēneša maksājumus būtiski neietekmēs. Ja esam pārdzīvojuši ļoti strauju procentu likmju kāpumu no 0 uz 4%, maksājumiem pieaugot pat par vairākiem simtiem eiro mēnesī, pārdesmit eiro lielas korekcijas vienā vai otrā virzienā neizšķirs lēmumu par jauna mājokļa iegādi.

Patērētājiem šis izaicinājumiem piesātinātais un mainīgais laiks bijis izcili piemērots, lai iemācītos par sevi pastāvēt: nekautrēties prasīt bankām labāku piedāvājumu un nebaidīties pārkreditēties, ja tas ir izdevīgi. Paredzams, ka rudenī, beidzoties valsts atbalstam hipotekāro mājokļa kredītu ņēmējiem, iedzīvotāju vēlme pārkreditēties augs, saasinot konkurenci starp bankām. Tāds pavērsiens veicinās aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū, ietekmējot to vairāk par procentu likmju pieaugumu. Ir pienācis īstais brīdis visiem, kuri vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju un cer uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos, lai pieņemtu racionālu lēmumu un īstenotu sapni par jaunu mājokli.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika PVD staigā ar lineālu, mēra karodziņus uz cenu zīmēm un draud ar sodiem

Nav redzams, ka norma, kas prasa uz cenu zīmēm norādīt preču ražotājvalsts karodziņu vai nosaukumu, būtu veicinājusi Latvijas ražojumu noietu veikalos, taču veikali saskaras ar pastiprinātām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēm, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.

Ekonomika Latvija ostās ārvalstu kuģu vizīšu skaits samazinājies par 7,2%

Latvijas ostās 2025.gada trīs mēnešos ārvalstu kuģi ienākuši 1421 reizi, kas ir par 7,2% mazāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, informēja Latvijas Jūras administrācijas pārstāvji.

Ekonomika Otrdien bojāta kabeļa dēļ iespējami vilcienu kavējumi līnijā Rīga-Skulte

Otrdienas pusdienlaikā būvnieks ir bojājis kabeli, tādēļ tuvākajā laikā ir iespējami vilcienu kavējumi dzelzceļa līnijā Rīga-Skulte, liecina VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) publiskotā informācija.

Ekonomika Asociācija: Latvijas IKT nozarē plānoti vairāki nozīmīgi procesi (+VIDEO)

E-rēķini jau ir noteikti par obligātiem sadarbībā ar publisko sektoru, bet paredzēts, ka no 2026. gada arī visiem uzņēmumiem.

Lasiet arī

Kultūra Kino nozares finansējums 2025.gadā sasniegs 7,5 miljonus eiro

Lai atbalstītu kino nozari, plānots valsts budžeta likumā paredzēt vairākus nosacījumus finansējuma palielināšanai, lai nozares finansējums 2025.gadā sasniegtu 7,5 miljonus eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Sabiedrība Saeima uz gadu iesaldē politisko partiju valsts finansējumu

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.

Sabiedrība Latvijas valdībai jāmeklē nauda Rail Baltica līdzfinansēšanai

Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Sabiedrība IZM: «Jaunais modelis nodrošinās pilnu programmas finansējumu» (+VIDEO)

Modelis paredz, ka turpmāk pašvaldības valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pārdali starp skolām vairs nevarēs veikt.