• Asja,
  • Asnate,
  • Dāgs,
  • Dārgs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas īpašumu attīstītājs: Euribor līderpozīcijas pamazām zaudē (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 19:21, 18.06.2024


Rudenī iedzīvotāju vēlme pārkreditēties augs, saasinot konkurenci starp bankām.


Latvijas Bankas ekonomikas izaugsmes prognozes nav spožas.

Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem, pauž Latvijas ekonomists, īpašumu attīstītājs Mareks Kļaviņš.

Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, šobrīd nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pieņēmusi lēmumu par Euribor procentu likmes samazināšanu par 0,25%. Šāda lejupslīde, lai arī visai niecīga, tomēr ļāvusi atviegloti uzelpot pēc tam, kad likme kāpusi vairāku gadu garumā un sasniegusi visaugstāko punktu - 4% - 2023.gada septembrī. Kaut arī straujš likmes kritums tuvākajos mēnešos netiek prognozēts, kopumā tendence ir labvēlīga. Tā ir lieliska ziņa visiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar hipotekārā kredīta atbalstu vai jau maksā ikmēneša kredīta maksājumu. Proti, vidusmēra patērētājam vairs nevajadzētu izjust smacējošas bažas - ko nesīs rītdiena. Savukārt tie, kuri ilgstoši atlikuši jauna mājokļa iegādi, cerot uz labākiem laikiem, beidzot tos sagaidījuši, jo paļauties, ka Euribor likme tuvāko gadu laikā sasniegs kādreizējo 0% vai pat zemāku slieksni, ir visai naivi. Kā prognozē finanšu analītiķi, tā, visticamāk, noslīdēs līdz aptuveni 2% robežai.

Kā nepalikt ar tukšām rokām?

Tomēr galvenais nekustamo īpašumu tirgus atveseļošanās faktors nav procentu likmes, bet gan pircēju finansiālās stabilitātes sajūta, domājot par nākotni. Ja savulaik klienti jaunos dzīvokļus kā karstus pīrādziņus izķēra jau būvniecības stadijā, tad pēdējā gada novērojumi liecina, ka tendences krasi mainījušās: ap 80% pircēju dod priekšroku gatavo dzīvokļu iegādei, izvēloties uzņemties saistības uzreiz, nevis plānojot vienu no savas dzīves lielākajiem pirkumiem attālā nākotnē.

Klienti šobrīd nostādīti visai izdevīgā pozīcijā - gatavos dzīvokļus jaunajos projektos var aplūkot ne tikai "uz papīra", bet arī reālajā dzīvē - izstaigāt, novērtēt, aptaustīt un tikai tad iegādāties. Tomēr jāņem vērā, ka izvēles iespējas nav bezgalīgas. Latvijas Bankas ekonomikas izaugsmes prognozes nav spožas, un nekustamā īpašuma attīstītāji šobrīd izjūt to, ko varētu saukt par piesardzīgu optimismu: turpinās darbs pie iesāktajiem projektiem, bet skats nākotnē vēl nav tik saulains, lai strauji uzsāktu jaunu māju un kvartālu būvniecību. Tas nozīmē - tiem, kuri plāno turpināt nogaidīt ar īpašuma iegādi arī turpmāk, var nākties palikt ar garu degunu, jo gatavo mājokļu skaits strauji sarūk, bet jauni piedāvājumi rindā nestājas.

Spītējot augstajām procentu likmēm, pircēji, kuri jūtas pietiekami pārliecināti par savu finansiālo drošību nākotnē un saskata ilgtermiņa ieguvumus, steidz izmantot labvēlīgo situāciju un nekustamā īpašuma attīstītāju īpašos piedāvājumus, piemēram, bezmaksas stāvvietas, virtuves iekārtas un citus bonusus, kas, kopējai finansiālajai situācijai kļūstot prognozējamākai, visticamāk, vairs netiks piedāvāti. Arī bankas turpina cīņu par klientiem ar izdevīgiem piedāvājumiem, tā kompensējot Euribor pieaugumu.

Vai gaidāmi pārsteigumi?

Nekustamā īpašuma tirgu pārskatāmā nākotnē varētu ietekmēt ar energoresursu cenām saistīti inflācijas pārsteigumi, kaut arī pašlaik straujas svārstības nav gaidāmas. Krietni lielāks risks ir neparedzamā ģeopolitiskā situācija Ukrainā un arī citviet pasaulē. Pat ja ikdienā to tieši neizjūtam, pie mums nonāk arī Tuvo Austrumu atbalss, piemēram, karadarbība Izraēlā nozīmē, ka kuģi, izvairoties šķērsot Suecas kanālu, met pamatīgu līkumu gar Āfrikas krastiem, kas ievērojami sadārdzina jūras pārvadājumu un sūtījumu izmaksas. Savukārt klimata pārmaiņu ietekme uz ražas apjomu var veicināt pārtikas cenu pieaugumu, kas neizbēgami atstātu būtisku iespaidu uz citām tautsaimniecības jomām.

Par spīti riskiem jāsecina, ka Euribor savas līderpozīcijas nozares un tirgus virzīšanā pamazām zaudē. Mājokļa kredīta saistības vairums cilvēku uzņemas uz 20 un vairāk gadiem, kuru laikā mērenas Euribor likmes svārstības ikmēneša maksājumus būtiski neietekmēs. Ja esam pārdzīvojuši ļoti strauju procentu likmju kāpumu no 0 uz 4%, maksājumiem pieaugot pat par vairākiem simtiem eiro mēnesī, pārdesmit eiro lielas korekcijas vienā vai otrā virzienā neizšķirs lēmumu par jauna mājokļa iegādi.

Patērētājiem šis izaicinājumiem piesātinātais un mainīgais laiks bijis izcili piemērots, lai iemācītos par sevi pastāvēt: nekautrēties prasīt bankām labāku piedāvājumu un nebaidīties pārkreditēties, ja tas ir izdevīgi. Paredzams, ka rudenī, beidzoties valsts atbalstam hipotekāro mājokļa kredītu ņēmējiem, iedzīvotāju vēlme pārkreditēties augs, saasinot konkurenci starp bankām. Tāds pavērsiens veicinās aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū, ietekmējot to vairāk par procentu likmju pieaugumu. Ir pienācis īstais brīdis visiem, kuri vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju un cer uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos, lai pieņemtu racionālu lēmumu un īstenotu sapni par jaunu mājokli.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji ir ārvalstnieki no 117 valstīm

Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji norādīti ārvalstu pilsoņi no 117 valstīm, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

Ekonomika Ceturkšņa laikā mājokļu cenas palielinājušās par 3,2%

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada pirmo ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Ekonomika Rudenī varētu samazināties cena naftas produktiem

Pēc šovasar pieredzētā diezgan augstā jēlnaftas cenu līmeņa rudenī varētu sekot cenu kritums par aptuveni 7-8%, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu, atzina degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Ekonomika Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Lasiet arī

Sabiedrība Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā ir saņemti 113 iesniegumi (+VIDEO)

Valsts turpinās šīs programmas īstenošanu arī tuvākajos gados.

Sabiedrība Saeimas komisija noraida ideju par Lāčplēša dienu kā oficiālu svētku dienu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākums šodien noraidīja iedzīvotāju iniciatīvu, kura paredz Lāčplēša dienu noteikt par oficiālu svētku dienu.

Sabiedrība Daugavpils mediķi mijiedarbojas ar NATO spēkiem (+VIDEO)

Galvenais pasākuma organizators bija Zemessardzes 3. Latgales brigādes Medicīnas rota.

Interesanti fakti Kurzemes motoentuziasti atjauno vecos agregātus (+VIDEO)

“Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni".

Pasaule Tramps paraksta rīkojumu par Nacionālās gvardes sūtīšanu uz Memfisu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu par Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz Tenesī štata Memfisas pilsētu, lai risinātu tur pastāvošās noziedzības problēmas.

Sabiedrība Septembra sākums Latvijā bijis četrus grādus siltāks par normu

Septembra pirmā dekāde Latvijā bija četrus grādus siltāka nekā ierasts un divus grādus siltāka nekā augusts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.