• Asja,
  • Asnate,
  • Dāgs,
  • Dārgs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas valdībai jāmeklē nauda Rail Baltica līdzfinansēšanai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 15:53, 19.08.2024


Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.



Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā - 17,1 miljons eiro, 2026.gadā - 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 4,9 miljoni eiro.

Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā - 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā - 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 6,2 miljoni eiro.

Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.

SM ziņojumā teikts, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) desmitajā uzsaukumā nav ticis piešķirts EK finansējums aktivitātēm, kas līdz šim ir tikušas atbalstītas, tostarp zemju ieguvei - par summu 44,95 miljoni eiro, lai turpmākajos uzsaukumos varētu pieteikties būvdarbiem posmā Vangaži-Igaunijas robeža, kā arī kopuzņēmuma "RB Rail" īstenotajām aktivitātēm (kvalitātes kontrole, globālā projekta koordinēšana), kur Latvijas daļa veido 23 307 545 eiro. Papildus PVN apmaksai nepieciešami 4 405 126 eiro.

SM ziņojumā teikts, ka EK pieņemtais lēmums par atbalstu aktivitātēm ar samazinātu finansējumu izjauc ierasto proporciju (85/15) starp diviem finansējuma avotiem - EK un valsts budžetu, liekot palielināt valsts budžeta daļu, lai finansētu ar būvdarbiem saistītās, bet no EK neatbalstītās vai samazinātā apjomā atbalstītās aktivitātes.

Vispārējās aploksnes finansēšanas līguma nosacījumu izpildei ir nepieciešams papildus paredzētajam nacionālajam līdzfinansējumam 15% (29,5 miljoni eiro) piešķirt līdzekļus no valsts budžeta 33,8 miljonu eiro apjomā, kas segtu samazināto Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) piešķirtā finansējuma daļu ar būvdarbiem saistītām aktivitātēm.

SM skaidro, ka finansējums nepieciešams, lai veiktu būvuzraudzību, būvniecības procesā nepieciešamās tehniskās ekspertīzes, projekta ieviešanas atbalsta pasākumus, pilnībā izbūvētu Skultes būvmateriālu uzglabāšanas bāzi/infrastruktūras apkopes punktu. Vispārējā aploksnē EK nav piešķīrusi finansējumu arī kopuzņēmuma "RB Rail" īstenotām aktivitātēm, tas ir, projekta koordinēšanai, kontrolei un uzraudzībai, digitālai pamatlīdzekļu pārvaldības sistēmas izveidošanai. Sadalot izmaksas neatbalstītajām aktivitātēm līdzīgās daļās starp visām Baltijas valstīm, Latvijas daļa no 2024. līdz 2028.gadm kopsummā veido 23,3 miljonus eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā būs vērojama pastiprināta karavīru un militārās tehnikas pārvietošanās

Mācību "Namejs 2024" laikā šonedēļ Rīgā būs vērojama pastiprināta karavīru un militārās tehnikas pārvietošanās, informē Rīgas dome.

Sabiedrība Prezidents iesniedz iniciatīvu par algu iesaldēšanu

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu Valsts prezidents ir nosūtījis izskatīšanai likumprojektu "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" un lūdz šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Sabiedrība Saeimā iesniedz iniciatīvu par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu

Iniciatīva, kuras mērķis ir nosargāt Latvijas iedzīvotāju nākotnes pensiju uzkrājumus no to iztērēšanas šodienas valsts budžeta izmaksu segšanas vajadzībām, sasniedza vajadzīgo 10 tūkstošu parakstu slieksni visstraujāk platformas ManaBalss.lv pastāvēšanas vēsturē.

Sabiedrība Vidzemes jaunieši aicināti uz Zinātnieku nakti Valmierā (+VIDEO)

Visā Eiropā zinātniskās institūcijas atraktīvā un populārā veidā iepazīstina ar dažādām nozarēm.

Lasiet arī

Sabiedrība Galvenā prioritāte - panākt vienošanos par pirmās kārtas izbūves plānu

Šobrīd 278,6 km no 870 km garās Rail Baltica pamattrases ir būvniecības līgumu stadijā, un vēl 227,5 km pamattrases atrodas iepirkuma posmā.

Sabiedrība Lēmums “Rail Baltica” projektā iekļaut “Rīgas cilpu” pieņemts bezatbildīgi

Nepārdomāti lēmumi valsti padara par ķīlnieku, kā arī rada riskus valsts finansiālajai stabilitātei un saistībām.

Sabiedrība "Rail Baltica ir civils projekts, taču tam ir būtiska militāra ietekme"

Vācijas starptautiskā raidorganizācija Deutsche Welle, apmeklējot būvlaukumus un tiekoties ar Rail Baltica projektā iesaistītajiem, inženieriem un politiķiem, nesen veikusi reportāžu par Rail Baltica, ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru, kuras būvniecība šobrīd notiek visās trīs Baltijas valstīs.

Sabiedrība «RB Rail» atklāj «Rail Baltica» nozīmi militārajai mobilitātei Baltijas reģionā

Dzelzceļa infrastruktūras projekts "Rail Baltica" ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, un šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji, atsaucoties uz Eiropas Politikas analīzes centra ("Center for European Policy Analysis" (CEPA)) pētījumu.