Profesors Auziņš optimistisks par jauno studentu motivāciju

Auziņš vairākkārt izteica šaubas par to, vai Latvijas ekonomika "iet pareizajā virzienā", kā arī pauda skepsi par daudzos valstiskos procesos redzamo lielo birokrātiju un pārlieku koncentrēšanos uz procedūru, nevis rezultātu.

LU profesors skaidroja, ka Latvijas ilgtermiņa izaugsmes pamatā nevajadzētu būt spējai konkurēt ar lētu darbaspēku. Tā vietā, viņaprāt, vajadzētu koncentrēties uz ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, kas balstās zinātnē un inovācijās.

Runājot par finansējumu, nevajag koncentrēties uz miljoniem, bet pietiek paraudzīties uz budžeta struktūru, lai saprastu, ka Latvija zinātnei tērē apmēram četras reizes mazāku daļu no sava iekšzemes kopprodukta, nekā to dara Igaunija, uzsvēra LU padomes priekšsēdētājs. Viņaprāt, tas parāda, ka abām valstīm ir atšķirīgas prioritātes.

Kā piemēru, kāpēc valstij būtu jāiegulda līdzekļi augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā zinātņietilpīgās jomās, Auziņš minēja militārās nozares straujo attīstību ar droniem un dažādām elektroniskajām sistēmām. "Ja šīs zinātnes Latvijā nebūs, ja mums nebūs labas izglītības sistēmas, kas gatavo speciālistus šajā jomā, tad mēs varam budžetu grozīt kā gribam, pārkārtot, kā gribam, bet vēlamo rezultātu mēs nesasniegsim," pauda Auziņš.

Pēc viņa teiktā, ir naivi cerēt, ka Latvija zinātnē spēs konkurēt ar kaimiņvalstīm, ieguldot tajā proporcionāli mazākus resursus.

Savukārt, jautāts par jauno studentu sagatavotību, LU profesors atbildēja, ka par to viņam lielu bažu nav. Ja kaut kas vidusskolā nav līdz galam iemācīts, augstskolā šos "robus" var ātri aizpildīt, bet svarīgākais esot, lai jaunajiem studentiem ir darbaspēja, motivācija un sapratne, ka laba izglītība nenāks viegli.

"Man nav pesimistisks skats uz šīm komponentēm, kad es katru gadu ieraugu jaunos studentus LU," sacīja augstskolas padomes priekšsēdētājs. Viņš gan piebilda, ka bažīgu dara Latvijā tuvākajos gados paredzamā vidusskolu beidzēju skaita teju divkārša samazināšanās. Augstskolām laicīgi tam būtu jāgatavojas un jāsaprot, kā šādos apstākļos turpināt piedāvāt labu un konkurētspējīgu izglītību, uzskata Auziņš.