Latvijā kredītus var saņemt tikai piektā daļa uzņēmumu (+VIDEO)

"Dati liecina, ka Latvijā pašlaik ir apmēram 21 000 uzņēmumu (no vairāk nekā 112 000), kas atbilst vispārīgiem finansēšanas kritērijiem, jeb, citiem vārdiem runājot, tie ir uzņēmumi, par kuriem dažādu banku kredītanalītiķi nonāk pie tā paša secinājuma, ka tie ir kreditējami", - ziņo Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

"No tiem tikai aptuveni viena ceturtā daļa jeb 4500 jau tiek finansēti. Savukārt vēl 5500 ir kredītus saņēmuši uzņēmumi, kuru finanšu rādītāji nav spīdoši, tomēr bankas ir radušas risinājumu, lai tos kreditētu.

Savukārt attiecībā uz banku pievienoto likmi, protams, ir loģiski fokusēties uz tās lielumu, bet vienlaicīgi mēs nevaram abstrahēties no gala procentu likmēm, kuras pēdējos gados bija ļoti augstas, jo Eiropas Centrālās banka (ECB) cēla likmes, cīnoties ar inflāciju. Kredīta cenu veido ne jau tikai pievienotā likme, bet gan kopējās izmaksas. Jācer, ka, mazinoties ECB likmēm, kredīti kļūs vēl pieejamāki. Turklāt vēsturiskā perspektīvā tādas kredītlikmes, kādas mums šobrīd ir Latvijā, nav traucējušas ekonomikas veiksmīgu attīstību daudzās citās valstīs. Cerams, ka nākotnē, vēl mazinoties ECB procentu likmēm, arī vairākums kredītspējīgo uzņēmumu, kas līdz šim kredītus nav ņēmuši, pārskatīs savu finansēšanas politiku.

Viens no būtiskiem aspektiem ir tāds, ka jaunā būvniecība bieži vien ir tā, kas veicina kopējo kreditēšanas attīstību kādā vietā. Problēma ir tāda, ka nekustamā īpašuma cenas ārpus Rīgas daudzās vietās ir zemākas nekā jaunas būvniecības izmaksas. Uzcelt māju ārpus Rīgas maksā praktiski tikpat, cik uzcelt māju Rīgā. Savukārt, nekustamā īpašuma cenas, par kurām šo māju pēc tam ir iespējams pārdot, ievērojami atšķiras. Līdz ar to rodas jautājums, cik lielu daļu no projekta izmaksām bankas var finansēt, un tā ir strukturāla problēma, kuras risināšanai ir nepieciešams domāt arī par valsts mērķētu iesaisti.

Tomēr ir ļoti labi, ka šis jautājums par finansējuma pieejamību ārpus Rīgas pašlaik atrodas politiskajā dienaskārtībā, jo tas ļaus arī bankām precīzāk apzināt iemeslus, kāpēc ārpus Rīgas šī attīstība nav tik strauja. Es arī nedomāju, ka zemāki kreditēšanas tempi ārpus Rīgas tieši korelētu ar banku filiāļu tīkla esamību".