Vai Latviju apdraud pēkšņas klimata pārmaiņas? Komentē eksperts meteorologs

Laikapstākļu izmaiņas regulē gadu tūkstošiem, nevis ES samiti

Komentē Mihails Borisovskis, sertificēts hidrometeorologs ar 30 gadu pieredzi:

- Jā, cilvēka radītās emisijas vienā vai otrā veidā ietekmē klimatu, tāpat kā Pasaules okeāna sasilšana ar oglekļa dioksīda emisijām. Starp citu, globālo temperatūru pēdējos trīs gados ir ietekmējusi El Ninjo klimatiskā parādība, kad jūras virsmas temperatūra tropiskajā Klusajā okeānā bija zemāka par vidējo. Taču galvenais šajā procesā ir Saules aktivitātes cikli ar pastāvīgi mainīgiem izvirdumiem un radiācijas emisijām. Pilnu ciklu ilgums ir simts divi simti gadu.

Nekur nav, lai uz zemeslodi varētu uzņemt siltumu, izņemot Sauli. Citiem vārdiem sakot, tiešais cikliskās sasilšanas un atdzišanas cēlonis vai izraisītājs uz Zemes ir Saules aktivitātes izmaiņas.

Viss par mūsdienu globālo sasilšanu 0,6°C, kas uzkrājies aptuveni kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, ir saistīts ar Saules aktivitātes sekulārā cikla maksimumu, kas notika no 80. gadu vidus līdz aptuveni 2003. gadam. Un tas tiks pilnībā izlīdzināts viena vai divu gadsimtu laikā!

«Starp citu, pēdējo pāris gadu laikā eksperti nav fiksējuši nekādas nopietnas parādības uz Saules», - piebilst M.Borisovskis. «Tika reģistrēti tikai atsevišķi nenozīmīgi Saules aktivitātes maksimumi. Debesu ķermeņa salīdzinoši mierīgais noskaņojums ir saistīts ar to, ka nākamais saules cikls tikai sākas. Tā virsotne ir priekšā!»

Foto: vs.lv

Zemes ass nav atkarīga no cilvēku pūlēm

Otrs svarīgākais astronomiskais factors klimata svārstībās, saka zinātnieks, ir ilgstošas ​​- tūkstošiem gadu - izmaiņas Zemes ass slīpumā pret Sauli. Šo parādību sauc par precesiju. Pat senie grieķi vārdu «klimats» sauca par saules staru «slīpumu» uz Zemes virsmu.

Kāda nozīme ir Saules staru slīpuma leņķim pret Zemi - katrs saprot, vērojot gadalaiku maiņu no ziemas uz vasaru un atpakaļ. Pat dienas temperatūras izmaiņas ir atkarīgas no Saules augstuma virs horizonta, nemaz nerunājot par tās būtiskām izmaiņām gada laikā».

Tātad, no eksperta teiktā var secināt: Eiropas Savienības centieni ierobežot ogļskābās gāzes izmešus un Latvijas draudīgais aizliegums automašīnām ar iekšdedzes dzinēju izskatās smieklīgi, kā spļaušana jūrā. Ir pienācis laiks saprast, ka lielā skaitā maz kas ir atkarīgs no cilvēka - un izbaudiet mūsu dzīvi!

Krišs Ziverts (teksts, foto)